Nasojejunālās zondes pēcoperācijas periodā pacientiem pēc kopējas gastrektomijas
Author
Tassi, Paola Amelia
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Ivanovs, Igors
Date
2024Metadata
Show full item recordAbstract
Autors: Paola Amelia Tassi (pt18008) Uzraugs: Ass. Prof. Igors Ivanovs, MD NOSAUKUMS: NASOJEJUNĀLĀS ZONDES PĒCOPERĀCIJAS PERIODĀ PACIENTIEM PĒC KOPĒJAS GASTREKTOMIJAS. MĒRĶIS: Daudzi ķirurgi uzskata, ka nazojejunālā kanāla ievietošana ir rutīnas procedūra pēc gastrektomijas. Nasojejunālās zondes priekšrocības ir anastomozes aizsardzība un ātrāka enterālās barošanas uzsākšana. Tomēr tā var izraisīt deguna gļotādas dekubitālās čūlas, plaušu komplikācijas, deguna diskomfortu, tādējādi izraisot pacientu neapmierinātību. Šajā pētījumā mēs vēlējāmies noskaidrot nazojejunālās zondes nozīmi pēcoperācijas periodā pēc totālas kuņģa rezekcijas. Atslēgas vārdi: nazojejunālā zonde, totālā gastrektomija, pēcoperācijas periods. METODIKA: retrospektīvs pētījums, kurā analizēti 158 pacienti Rīgas Austrumu slimnīca ar kuņģa vēzi pēc totālās kuņģa rektomijas ar D2 limfadenektomiju. Pētījuma sākumā tika izveidotas divas grupas: pacienti ar nazojejunālo zondi (74 pacienti) un pacienti bez tās (84 pacienti). Tika analizēti klīniski patoloģiskie faktori, hospitalizācijas ilgums, enterālās barošanas uzsākšanas laiks un komplikāciju biežums. Statistiskajai analīzei tika izmantota SPSS 26.0 programma. REZULTĀTI: pēcoperācijas periods pacientiem ar nasointestinālo zondi bija ilgāks, mediāna 15, IQR [21,25 - 11,00], nekā pacientiem bez zondes, mediāna 12, IQR [15,00 - 10,00], p = 0,001. Perorālā barošana tika uzsākta ātrāk pacientiem bez nazojejunālās zondes, mediāna 3, IQR [5,00 - 3,00], salīdzinot ar otru grupu, mediāna 3, IQR [3,00 - 2,00], p = 0,001. Pacienti bez nazodžunālā kanāla zondes saskārās ar mazāk komplikācijām nekā pacienti ar to, un tas tika novērtēts, izmantojot Fišera precīzo testu. Netika konstatēta statistiski būtiskas atšķirība attiecībā uz sākotnējās gāzes izvadīšanas laiku pacientiem ar zondi, mediāna 4, IRQ [4,00 - 2,00], un pacientiem bez tās, mediāna 3, IQR [4,00 - 2,00], un Mann-Withney U tests neuzrādija statistiski būtiskas atšķirības starp grupām, p = 0,172. SECINĀJUMS: nazojejunālā kanāla lietošana pēc totālas kuņģa asportācijas nesamazina komplikāciju biežumu un neļauj ātrāk uzsākt enterālo barošanos, tādējādi tā nesaīsina uzturēšanās ilgumu slimnīcā, salīdzinot ar pacientiem, kuriem tas nav ievadīts. Pēc totālas kuņģa rektomijas tā nešķiet nepieciešama. Author: Paola Amelia Tassi (pt18008) Supervisor: Ass. Prof. Igors Ivanovs, MD TITLE: NASOJENUNAL TUBES IN THE POSTOPERATIVE PERIOD IN PATIENTS AFTER TOTAL GASTRECTOMIES OBJECTIVE: Placement of nasojejunal tube is considered by many surgeons to be a routine procedure after total gastrectomy. Benefits of nasojejunal tubes are anastomosis protection and sooner start of enteral feeding. However, it can give nasal mucosal decubital ulcers, pulmonary complications, nasal discomfort thus resulting in patient dissatisfaction. With this study we wanted to investigate nasojejunal tube role in postoperative period after total gastric resection. Key words: nasojejunal tube, total gastrectomy, postoperative period METHODS: retrospective study that analyzes 158 patients with gastric cancer after total gastrectomy with D2 lymphadenectomy, in Riga East University Hospital. At the beginning of the research, two groups were created: patients with nasojejunal tube (74 patients) and patients without it (84 patients). We analyzed clinical-pathological factors, duration of hospitalization, time of enteral feeding start and complications incidence. SPSS 26.0 program was used for the statistical analysis. RESULTS: post-operative period was longer in patients with nasointestinal tube, median 15, IQR [21.25 – 11.00], than in patients without, median 12, IQR [15.00 – 10.00], p = 0.001. Per-oral nutrition was initiated sooner without nasojejunal tube, median 3, IQR [5.00 – 3.00], compared to the other group, median 3, IQR [3.00 – 2.00], p = 0.001. Patients without nasojejunal tube faced less complications than the ones with, and it was assessed using Fisher exact test. There was no statistical relevant difference concerning time of passing initial gas in patients with tube, median 4, IRQ [4.00 – 2.00], and patients without it, median 3, IQR [4.00 – 2.00] and The Mann-Whitney U test did not find out statistically relevant difference in the two groups, p = 0.172. CONCLUSION: the use of nasojejunal tube after total gastric asportation does not reduce complications incidence and does not allow to start enteral nutrition sooner, thus it does not shorten the hospital stay, compared to patients without its insertion. It does not seem to be necessary after total gastrectomy.