Sakarības novērtējums starp redzes asumu un tīklenes anatomiskām izmaiņām pacientiem ar epiretinālām membrānām

Abstract

Ievads. Epiretinālā membrāna (ERM) – ir caurspīdīga avaskulāra, fibrocellulāramembrāna, kas proliferē uz tīklenes iekšējas virsmas. Attīstoties tā rada tīklenes normālās anatomiskās struktūras izjaukšanu un makulāro disfunkciju. Tās incidence pieaug ar vecumu, īpaši pēc 75 gadiem. Izšķir divus ERM veidus – idiopātisku, kas nav saistīta ar acs slimībām vai ja pastāv stiklveida ķermeņa mugurējā atslāņošanās (PVD) un sekundāru – kas rodas acs patoloģisku stāvokļu dēļ. ERM simptomi ir atkarīgi no tās smaguma stadijas, piemēram, agrīnajās stādījās ERM var neradīt nekādus simptomus. Tomēr, slimībai progresējot, visbiežāk attīstās tādi simptomi, kā redzes asuma samazināšanās un metamorfopsija. Pašlaik par vienīgo terapijas veidu uzskata pars plana vitrektomijas operāciju (PPV). Pateicoties šai operācijai, ir iespējams novērst ERM progresiju ar sekojošo tīklenes bojājumu, uzlabot redzes asumu un mazināt metamorfopsijas simptomus; tādējādi paaugstinot pacientu dzīves kvalitāti. Mērķis. Sakarības noteikšana starp labākā koriģētā redzes asuma izmaiņām (BCVA) un centrālās tīklenes biezuma (CRT) izmaiņām pacientiem pēc PPV operācijas. PPV efektivitātes un operācijas iznākumu izvērtēšana. Metodes. Retrospektīva tipa pētījums tika veikts RAKUS stacionāra “Biķernieki” Oftalmoloģijas klīnikā. Analizējami dati par 101 pacientu tika iegūti no pacientu ambulatorajām kartēm, optiskās koherences tomogrāfijas aparāta sistēmas un datu bāzes. Pētījumā tika analizēti dati par pacientu vecumu un dzimumu, simptomiem; intraokulārā spiediena (IOS), BCVA, CRT (preopreratīvi, 1 mēnesi, 3 mēnešus un 6 mēnešus pēc operācijas), blakusslimībām, invazīvām intraokulārām manipulācijām un citām acs slimībām anamnēzē; pielietotās ķirurģiskās ārstēšanas veidiem. Rezultāti. Pētījuma dalībnieku vidējais vecums bija 67.6 ±8.14 gadi. No kopēja pacientu skaita 69% pacientu bija sievietes un 31% bija vīrieši. Sieviešu dzimuma pacientu vidējais vecums bija 67.06 ±8.36 gadi. Savukārt vīriešu vidējais vecums bija 68.7 ±7.62 gadi. Tika atrasta negatīva korelācija starp BCVA un CRT izmaiņām. Pieaugot CRT, samazinās BCVA. Kataraktas esamība (p =0.011), diabētiskā retinopātija (p =0.001), vitreoretinālā trakcija (p =0.05), makulas tūska (p =0.001) un intravitreālo injekciju veikšana anamnēzē (p =0.026) būtiski ietekme BCVA iznākumus pēc operācijas. Neviens no pētījumā analizētiem faktoriem būtiski neietekmē CRT iznākumus pēc operācijas. Secinājumi. PPV ir droša metode ERM terapijai, kas rada pēcoperācijas BCVA uzlabošanos, CRT un IOS samazināšanos 1, 3 un 6 mēnešus pēc operācijas.

Introduction. Epiretinal membrane (ERM) is a transparent avascular fibrocellular membrane that proliferates on the inner surface of the retina. Its development leads to disruption of the normal anatomical structures of the retina and macular dysfunction. Its incidence increases with age, especially after 75 years. Two types of ERM are distinguished - idiopathic, which is not associated with eye diseases or associated only with posterior vitreous detachment (PVD), and secondary - which occurs due to pathological conditions of the eye. ERM symptoms depend on the severity stage, in the early stages ERM may not cause any symptoms. However, as the disease progresses, common symptoms such as decreased visual acuity and metamorphopsia develop. Currently, the only treatment option for the treatment of this condition, is pars plana vitrectomy (PPV) surgery. Thanks to this surgery, it is possible to prevent the progression of ERM with subsequent retinal damage, improve visual acuity, and reduce symptoms of metamorphopsia; thereby improving the quality of life of patients. Objective. To determine the relationship between changes in best-corrected visual acuity (BCVA) and changes in central retinal thickness (CRT) in patients after PPV surgery. Evaluation of PPV effectiveness and surgical outcomes. Methods. A retrospective study was conducted at the RAKUS Hospital "Biķernieki" Ophthalmology Clinic. Data on 101 patients were obtained from patient medical records, optical coherence tomography system, and database. The study analyzed data on patient age and gender, symptoms; changes in intraocular pressure (IOS), BCVA, CRT, (preoperative, 1 month, 3 months, and 6 months after surgery), invasive intraocular manipulations, and other ocular diseases in the medical history, as well as types of surgical treatments applied. Results. The average age of the study participants was 67.6 ±8.14 years. Of the total number of patients, 69% were female and 31% were male. The average age of female patients was 67.06 ±8.36 years, while the average age of male patients was 68.7 ±7.62 years. A negative correlation was found between changes in BCVA and CRT. As CRT increased, BCVA decreased. The presence of cataract (p =0.011), diabetic retinopathy (p =0.001), vitreoretinal traction (p =0.05), macular edema (p =0.001), and history of intravitreal injections (p =0.026) significantly influenced BCVA outcomes after surgery. None of the factors analyzed in the study significantly affected CRT outcomes after the surgery. Conclusions. PPV is a safe method for ERM therapy, resulting improvement in BCVA, reduction in CRT and IOS at 1, 3 and 6 months postoperatively.