Akūtu radzenes čūlu diagnostika un ārstēšana acu neatliekamās palīdzības nodaļā

Abstract

Infekciozā radzenes čūla ir parasta acu slimība, un to uzskata arī par acu/medicīnas neatliekamo palīdzību. Trūkst diagnostikas metožu, kas būtu saprātīgas un ātras, lai identificētu keratīta patogēnus. Tā ir piespiedu ārstēšanas metode, kas ir empīriskā terapija. Daudzās valstīs ir arī dati par nejaušībām un informācija par izplatītākajiem patogēniem. Mērķis: izvērtēt empīriskās terapijas biežāko etioloģiju un efektivitāti akūtas radzenes čūlas gadījumā. Materiāli un metodes: Šis pētījums bija retrospektīvs pētījums. Tajā bija iekļauti pacientu dati par 90 pacientiem, kuri uzņemti RECUH (Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca), Biķernieku stacionārā, Oftalmoloģijas klīnikā. Dati bija no 2017. gada sākuma līdz 2022. gada beigām. Visi pacienti tika hospitalizēti, un no šiem pacientiem izmantotie dati ir no hospitalizācijas perioda. Rezultāti pēc izrakstīšanas no slimnīcas netiek vērtēti. Rezultāti: Rezultāti: noskaidrojām, ka baktēriju patogēns, šķiet, ir izplatītākais patogēns, kas izraisa infekciozu radzenes čūlu Latvijā. Par bakteriālo patogēnu ziņots 13 gadījumos. Mēs arī noskaidrojām, ka kultūrām trūkst jūtīguma, mūsu pētījumā kultūrām bija jūtīgums aptuveni 38%. Mums arī izdevās aprēķināt minimālo saslimstību ar infekciozo radzenes čūlu Latvijā, kas bija aptuveni 0.8 gadījumi uz 100 000 gadā. Lietojot empīrisko terapiju, lielākajai daļai pacientu novēroja redzes asuma uzlabošanos. Redzes asuma uzlabošanās aptuveni bija 0.211. Secinājums: infekciozā radzenes čūla ir izaicinājums aceņu ārkārtas situācijai. Problemātiski ir tas, ka nav ātras un saprātīgas diagnostikas metodes patogēnu identificēšanai. Saprātīgākas un ātrākas diagnostikas metodes būtu nepieciešamas, ja mēs gribētu palielināt gadījumus, kad var izmantot mērķtiecīgāku terapiju. Ar plaša spektra antimikrobiālām terapijām var ārstēt lielāko daļu Kopienā iegūtu infekciozu radzenes čūlu, bet nākotnē var rasties problēmas ar bakteriālu rezistenci.

Infectious corneal ulcer is common ocular disease and it’s also considered to be ocular/medical emergency. There is lack of diagnostic methods which would be sensible and fast to identify pathogens in keratitis. This is forcing treatment method being empiric therapy. In many countries there is lack of data of incidences and information about most common pathogens. Aim: To evaluate the most common etiology and effectiveness of empiric therapy in case of acute corneal ulcer. Materials and methods: This study was retrospective study. It included patient data of 90 patients who were admitted to RECUH (Riga East Clinical University Hospital), Bikernieki stationary, Ophthalmology clinic. The data was from the beginning of 2017 till the end of 2022. All the patients were hospitalized, and the data used from these patients are from the hospitalization period. Outcomes after discharging from hospital are not evaluated. Results: We found out that bacterial pathogen seems to be most common pathogen causing infectious corneal ulcer in Latvia. Bacterial pathogen was reported in 13 cases. We also found out that cultures are lacking sensibility, in our study cultures had sensibility approximately of 38%. We also managed to calculate the minimum incidence of infectious corneal ulcer in Latvia which was approximately 0.8 cases per 100 000 in year. With empiric therapy majority of patients showed improvement in visual acuity. Visual acuity improvement approximately was 0.211. Conclusion: Infectious corneal ulcer is challenging ocular emergency. Problematic is that there is no fast and sensible diagnostic method to identify pathogens. More sensible and faster diagnostic methods would be needed if we would want to increase the cases where more targeted therapy can be used. With broad-spectrum antimicrobial therapies most of the community-acquired infectious corneal ulcers can be treated but emerging bacterial resistance can be problem in future.