Kataraktas operāciju incidence vienu gadu pēc dažāda veida glaukomas operācijām

Abstract

Ievads: Glaukoma ir otrs galvenais akluma cēlonis visā pasaulē, pirmajā vietā ir katarakta. Sabiedrības veselības nozarē nozīmīgas ir abas slimības, jo gan glaukoma, gan katarakta pakāpeniski pasliktina cilvēku redzi. Gan glaukomu, gan kataraktu ārstē ķirurģiski, un abas saslimšanas var būt saistītas un ietekmē viena otru. Ir konstatēts, ka glaukomas ķirurģiskā ārstēšana palielina kataraktas progresiju, savukārt pēc kataraktas operācijas samazinās intraokulārais spiediens. Ir zināms, ka paaugstināts intraokulārais spieds ir galvenais glaukomas attīstības riska faktors. Mērķis: Šī pētījuma mērķis bija noteikt vai glaukomas operācij ietekmi kataraktas veidošanos un operācijas nepieciešamību gada laikā pēc ķirurģiskas operācijas Tika analizēti pacienta dati un specifiski ārstēšanas faktori, kas varētu veicināt kataraktas progresiju un kataraktas operācijas nepieciešamību glaukomas pacientiem. Materiāli un Metodes: Pētījums veikts retrospektīvi, apkopojot būtiskus pacientu datus no elektroniskajām pacientu datu sistēmām Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS), Oftalmoloģijas katedrā. Dati tika vākti saskaņā ar glaukomas ICD kodējumu [H40]. Tika iegūta informācija par iepriekšējām glaukomas operācijām, kataraktas operācijām un citiem izmeklējumiem kas varētu ietekmēt kataraktas attīstību. Apkopoto datu statistiskā analīze tika veikta, izmantojot datu zinātnes programmēšanas valodu “R”. Rezultāti: Kopumā šajā pētījumā tika iekļautas 100 acis no 97 pacientiem. Visām 100 acīm laikā no 01.01.2021. līdz 07.09.2022. tika veikta glaukomas ķirurģiskā ārstēšana. Tika izmantotas divas ķirurģijas metodes, 72% (N = 72) tika veikta trabekulektomija un 28% (N = 28) tika veikta gonioskopijas asistēta translumināla trabekulotomija (GATT) ar polipropilēna diegu. No šīm 100 acīm 29% (N=29) tika operēta katarakta pirmajā gadā pēc glaukomas operācijas, kas ir ievērojami lielāks rādītājs nekā parasti novērots iedzīvotāju vidū. Netika konstatētas būtiskas atšķirības starp kataraktas progresēšanas riskam starp trabekulektomiju un Secinājums: Pētījumā atklājās, ka kataraktas operāciju biežums viena gada laikā pēc glaukomas operācijas ievērojami pārsniedz kataraktas operāciju biežumu populācijā. Papildus analizējot ārstēšanas un pacientu specifiskos faktorus, pacientu vecums un katarakta pirms operācijas bija visbūtiskākās kataraktas attīstības riska faktors.

Background: Glaucoma is the second leading cause of blindness worldwide, coming second only to cataracts. As diseases, both glaucoma and cataract serve as major public health challenges, as both tend to progressively affect a persons vision in a negative manner. Both glaucoma and cataracts can be treated surgically; however, treating one of the conditions can affect the other. The surgical management of glaucoma has been found to increase the rate of development and progression of lens opacities, while the surgical treatment of cataracts often leads to decreases in intraocular pressure, with increased intraocular pressure known to be the greatest risk factor for the development of glaucoma. Aim: The aim of this study was to investigate the extent to which glaucoma surgery influences the necessity of cataract surgery, within one-year after the glaucoma surgical procedure. Secondarily, we attempted to find other patient- and treatment specific factors, alongside the performed glaucoma surgery, which might have additionally contributed to the rate of cataract progression in these patients, to the point that surgical treatment was required. Materials and Methods: The study was conducted in retrospective manner by gathering essential patient data from the electronical patient data system at the Riga East Clinical University Hospital (RAKUS) , Department of Ophthalmology. Data was collected according to ICD-coding of glaucoma [H40]. Information on prior glaucoma surgeries, cataract surgeries and other variables, which were hypothesized to potentially have an effect on the progress of cataracts was collected. Statistical analysis on the collected data was carried out using the data science programming language “R”. Results: A total of 100 eyes of 97 patients were included in this study. All 100 eyes had received surgical treatment for glaucoma between 01.01.2021-07.09.2022. Two surgical techniques were employed, 72% (N=72) had undergone trabeculectomy and 28% (N=28) had undergone Gonioscopy-Assisted Transluminal Trabeculotomy (GATT) with a 5.0 polypropylene suture. Out of these 100 eyes, 29% were surgically treated for cataracts during the first year following their glaucoma surgery, a rate significantly higher than that seen in the general population. No significant difference in increased cataract risk was found between trabeculectomy and GATT. Conclusion: The study revealed that the incidence of cataract surgeries within one year following glaucoma surgery greatly surpasses the rate of cataract surgeries typically observed in the general population. From additionally analyzed treatment- and patient specific factors, differences in patient age and preexisting cataracts were most significant in further increasing the risk of cataract development.