Diabētiskās pēdas patoģenētisko aspektu izvērtējums un klīnisko datu analīze Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas pacientiem divu gadu griezumā

Abstract

Ievads. Diabētiskās pēdas attīstība ievērojami samazina pacientu dzīves kvalitāti, paaugstina mirstības rādītājus un noslogo medicīnas aprūpes sistēmu. Šo iemeslu dēļ nozīmīgi apzināt šo pacientu grupu un izzināt diabētiskās pēdas riska faktorus. Darba mērķis. Noskaidrot 1. un 2. tipa cukura diabēta pacientu biežākās diabētiskās pēdas izpausmes, pacientu hospitalizācijas ilgumu un faktorus, kas paaugstina amputācijas risku. Materiāli un metodes. Retrospektīvā kohorta pētījumā tika ievākti dati par 1. un 2. tipa cukura diabēta pacientiem, kam diagnosticēta diabētiskā pēda. Atlasīta informācija par pacientiem, kas ārstējušies PSKUS, Endokrinoloģijas un reimatoloģijas (9.) nodaļā 2022. un 2023. gadā: pacienti ar vismaz vienu no diabētiskās pēdas izpausmēm - čūla, osteomielīts, flegmona, septisks artrīts vai gangrēna un pacienti, kam veikta vismaz viena amputācija diabētiskās pēdas dēļ. No slimības vēsturēm iegūtie dati: pacientu vecums, dzimums, diabēta tips, diagnozes ilgums, diabētiskās pēdas izpausmes, esošās amputācijas, citas vēlīnās komplikācijas, infekciju ierosinātāji, antimikrobiālā rezistence, antibiotiku lietošana, hospitalizācijas laiks, glikētais hemoglobīns, lipidogrammas rādītāji. Datu statistiskā analīze veikta ar programmu IBM SPSS 29.0 un Microsoft Excel 2019. Rezultāti. Pētījumā analizēti 72 pacienti, no kuriem 59,7% bija sievietes. Lielākajai daļai jeb 84,7% bija 2TCD. Vidējais vecums - 67,18 gadi (± 13,3). Vidējais diabēta stāžs 1TCD - 34,5 gadi (± 5,06), bet 2TCD - 13,15 gadi (± 2,04). Vidējais HbA1c bija 9,64% (± 2,74). Slikti kontrolēts CD (HbA1c >7%) bija 78,9% pacientu. Čūlas bija vērojamas 73,6% (n=53) pacientu, no tām inficētas - 50,9% pacientu. Virspusējas vai dziļas čūlas bija 52,8%. Čūlu grupā biežāk papildus vērojamā infekcija bija flegmona - 55,6% (n=5). Papildus bieži vērojama arī gangrēna- 37,5% (n=6). Pārējiem 26,4% (n=19) čūlas nevēroja. Šiem pacientiem lielākoties bija osteomielīts - 36,8% (n=7). Inficēto čūlu pacientiem brūces uzsējums ņemts 81,5%. Biežāk konstatētie patogēni - S.aureus (n=7), P.mirabilis (n=5), K.oxytoca (n=4), E.faecalis (n=4). Antibakteriāla rezistence biežāk vērojama pret ciprofloksacīnu (n=8), piperacilīnu/tazobaktāmu (n=6), ampicilīnu (n=6). Daļai pacientu - 37,5% (n=27) veiktas amputācijas. Stacionēšanas reizē, kas bijusi 2022. - 2023. gadā - 81,5% (n=22). Vidējais hospitalizācijas laiks pacientiem ar diabētiskās pēdas izpausmēm ir 13,21 diena (± 7,5). Statistiski nozīmīgas asociācijas: amputācijas biežāk bijušas pacientiem ar ilgāku diabēta stāžu (p=0,002), 3. pakāpes diabēta čūlas pēc Vāgnera klasifikācijas biežāk novēro vīriešiem (p=0,03). Secinājumi. Izpausmes biežāk novērojamas 2TCD pacientiem, gados vecākiem cilvēkiem un slikti kontrolēta diabēta gadījumā. Diabēta pēdas izpausmes ievērojami paildzina hospitalizācijas laiku. Amputācijas biežāk tika veiktas pacientiem ar ilgāku diabēta stāžu.

Introduction. The development of diabetic foot significantly reduces patients’ quality of life, increase mortality rates, and burden the medical care system. For these reasons, necessary to identify this group of patients and investigate about the risk factors of diabetic foot. Aim. Analyse the most frequent manifestations of diabetic foot in patients with type 1 and 2 diabetes, the duration of hospitalization and factors that increase the risk of amputation. Methods and materials. In a retrospective cohort study was collected data about type 1 and type 2 diabetes patients diagnosed with diabetic foot. Information selected about patients treated at PSCUH, Department of Endocrinology and Rheumatology (9.) in year 2022. and 2023. Patients had at least one of the manifestations of diabetic foot - ulcer, osteomyelitis, phlegmon, septic arthritis or gangrene. Patients with at least one amputation due to diabetic foot were also selected. Obtained data from medical records: patients’ gender, age, type of diabetes, duration of diagnosis, diabetic foot disorders, existing amputations, other late complications, pathogens of diabetic foot infections, antimicrobial resistance, antibiotic use, hospitalization time, glycated haemoglobin, data from lipidogram. The statistical analysis of the data was performed with the program IBM SPSS 29.0 and Microsoft Excel 2019. Results. Altogether, 72 patients were analysed of which 59,7% were female. The majority, or 84,7%, had T2DM. Average age - 67,18 years (± 13,3). The average duration of diabetes in T1DM - 34,5 years (± 5,06), in the T2DM - 13,15 years (± 2,04). Mean HbA1c was 9,64% (± 2,74). Poorly controlled diabetes (HbA1c >7%) was present in 78,9%. Ulcers were observed in 73,6% (n=53), of which 50,9% were infected. Superficial or deep ulcers were present in 52,8%. In the ulcer group, the most common additional infection was phlegmon - 55,6% (n=5). In addition, gangrene is also often observed - 37,5% (n=6). The remaining 26,4% (n=19) had no ulcers. Of those, mostly diagnosed was osteomyelitis - 36,8% (n=7). 81,5% of patients with infected ulcers were taken a wound culture. The most frequently detected pathogens are S.aureus (n=7), P.mirabilis (n=5), K.oxytoca (n=4), E.faecalis (n=4). Antibacterial resistance often observed against ciprofloxacin (n=8), piperacillin/tazobactam (n=6), ampicillin (n=6). 37,5% of patients (n=27) had amputations. The average hospitalization time for patients with diabetic foot disorders are 13,21 days (± 7,5). Statistically significant associations: amputations were more frequent in patients with longer duration of diabetes (p=0,002), stage 3. diabetic ulcers, according to Wagner’s classification, are more often observed in males (p=0,03). Conclusions. Disorders are more often observed in T2DM patients, in older people and in case of poorly controlled diabetes. Diabetic foot disorders significantly prolonged the hospitalization time.