Ēšanas traucējumu sastopamība un saistība ar depresijas un trauksmes simptomiem Latvijas skolēnu populācijā

Abstract

Ievads. Ēšanas traucējumi (ĒT) ir nopietnas psihiskas slimības, kas ietekmē psiholoģisko un somatisko veselību. Lielākajai daļai ĒT pacientu ir sastopami arī depresijas un trauksmes simptomi, kas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti un samazina ārstēšanas veiksmīgumu. Līdz ar to ir svarīgi savlaicīgi diagnosticēt šos patoloģiskos stāvokļus, lai būtu iespējams nodrošināt optimālu ārstēšanu. Darba mērķis. Izpētīt un salīdzināt ēšanas traucējumu sastopamības risku, to saistību ar depresijas un trauksmes simptomu līmeņiem Latvijas skolēnu populācijā. Materiāli un metodes. Šķērsgriezuma pētījums. Tika veikta anonīma anketēšana Latvijas elektroniskajā skolvadības sistēmā E-klase.lv. Ēšanas traucējumu diagnostikai tika pielietota SCOFF aptauja, depresijas un trauksmes līmeņa novērtēšanai - PHQ-9 un GAD-7. Datu apkopošanai un analīzei tika izmantota programma MS Excel 2019 un programma R. Rezultāti. Kopā aptauju aizpildīja 633 respondenti: 517 meitenes (81,7%) un 116 zēni (18,3%). Vidējais bija 16 gadi. Grupu sastādīja 270 (42,6%) pusaudži no 9. un 12. jeb izlaiduma klasēm, un 363 pusaudži (57,4%) no 7.,8.,10.,11. klasēm. Visu respondentu vidū ĒT risks tika konstatēts 394 indivīdiem (62,2%). No visām meitenēm, 69,6% bija ĒT risks, savukārt zēniem – tikai 29,3% (p = 0,001). Tādi mainīgie kā vecums (p = 0,08) un klase (p = 0,75) nebija statistiski nozīmīgi. Vidēji respondentiem bija vidēji izteikta depresija. Tikai 7 (1%) netika konstatēti depresijas simptomi, 68 (10,7%) bija subklīniska, 138 (21,8%) – viegla, 148 (23,4%) – vidēji izteikta, 146 (23,1%) – vidēji smaga, un 126 (19,9%) – smagi izteikta depresija. No respondentiem, kuriem nebija depresijas simptomu, tikai diviem tika identificēts ĒT risks, savukārt skolēniem ar subklīnisku depresiju - 22,1%, ar vieglu - 43,5%, ar vidēji izteiktu - 64,9%, vidēji smagu – 77,4%, un smagi izteiktu depresiju 85,7% gadījumu tika konstatēts ĒT risks (p = 0,001). Vidēji dalībniekiem bija mērena trauksme. 129 respondentiem (20,4%) nebija trauksmes simptomu, 175 (27,6%) bija viegla, 165 (26,1%) – mērena, un 164 (25,9%) - smaga ģeneralizēta trauksme. Pusaudžiem bez trauksmes simptomiem ĒT risks ir bijis 33,3% gadījumu, tiem, kuriem bija viegla trauksme – 55,4%, mērena – 69,7%, savukārt pusaudžiem ar smagu ģeneralizētu trauksmi 84,8% gadījumu bija nosliece uz ēšanas traucējumiem (p = 0,001). Secinājumi. Vairāk kā pusei skolēnu bija konstatēts nopietns ĒT risks. Lielākajai daļai respondentu tika atklāti depresijas un trauksmes simptomi. Jo augstāks ir trauksmes simptomu līmenis, jo lielāka ir nosliece uz ēšanas traucējumiem. Kā arī, jo augstāks ir depresijas simptomu līmenis, jo lielāks ir ēšanas traucējumu risks.

Introduction. Eating disorders (ED) are serious psychiatric illnesses that affect mental and somatic health. Most ED patients also have symptoms of depression and anxiety, which significantly affect the quality of life and reduce the success of treatment. It is important to diagnose these pathological conditions in time so that optimal treatment can be provided. The aim of the study. To evaluate and compare the risk of eating disorders, and their relationship with the levels of depression and anxiety symptoms in the Latvian school kids’ population. Materials and methods. Cross-sectional study. An anonymous survey was distributed in the Latvian electronic school management system E-klase.lv. The SCOFF questionnaire was used to assess eating disorders, PHQ-9 and GAD-7 were used to assess depression and anxiety levels. MS Excel 2019 and R program were used for data compilation and analysis. Results. 633 respondents filled out the survey: 517 girls (81,7%) and 116 boys (18,3%). The average age was 16 years. The sample consisted of 270 (42,6%) kids from the 9th and 12th (graduation) grades, and 363 (57,4%) from the 7th, 8th, 10th, and 11th grades. Among all respondents, 394 individuals (62,2%) reported a risk of ED. Of all girls, 69.6% had a risk of ED, while only 29,3% of boys had (p = 0,001). Variables such as age (p = 0,08) and grade (p = 0,75) were not statistically significant. On average, moderate depression level was the most common. Only 7 respondents (1%) did not report symptoms of depression, 68 (10,7%) had subclinical, 138 (21,8%) – mild, 148 (23,4%) – moderate, 146 (23,1%) – moderately severe, and 126 (19,9%) – severe depression. Of the respondents who did not have symptoms of depression, only 2 had a risk of ED, while students with subclinical – in 22,1%, with mild – in 43,5%, with moderate – in 64,9%, with moderately severe – in 77,4%, with severe depression – in 85,7% of cases had a risk of ED (p = 0,001). On average, a moderate level of anxiety was the most common. 129 respondents (20,4%) had no symptoms of anxiety, 175 (27,6%) had mild, 165 (26,1%) - moderate, and 164 (25,9%) had severe generalized anxiety. Adolescents without anxiety symptoms reported a risk of ED in 33,3% of cases, those with mild anxiety – in 55,4%, moderate – in 69,7%, and those with severe generalized anxiety in 84,8% of cases had a risk of ED (p = 0,001). Conclusions. More than half of the respondents were found to be at serious risk of eating disorders. Most of the respondents reported symptoms of depression and anxiety. The higher the level of anxiety symptoms, the greater the risk of an eating disorder. Also, the higher the level of depressive symptoms, the higher the risk of an eating disorder.