Tīša paškaitējuma skaita pieaugums pusaudžiem Covid- 19 pandēmijas ietekmē

Abstract

Tīša paškaitējuma veikšanu pusaudžiem raksturo dažādi psiholoģiskie, sociālie un vides faktori. COVID-19 pandēmijas laikā tika izjaukts pusaudžu ikdienas dzīves ritms un socializēšanās iespējas starp vienaudžiem, un tika novērots, ka šīs pārmaiņas ietekmēja pusaudžu mentālo veselību. Nepieciešams veikt pētījumus šajā jomā, lai izstrādātu uz pierādījumiem balstītu profilakses un ārstēšanas stratēģiju ar mērķi samazināt negatīvo psiholoģisko ietekmi, ko izraisījusi minētā pandēmija, kā arī lai iegūtu jaunākos datus par tās ietekmi uz pusaudžu mentālo veselību un secinātu kā ir mainījies stacionēšanas skaits paškaitējumu rezultātā pandēmijas apstākļos. Pētījuma mērķis: Noskaidrot, vai pusaudžu vidū ir pieaudzis paškaitējumu skaits COVID-19 pandēmijas ietekmē, salīdzinot datus laika periodā no 2018.gada līdz 2023.gadam. Materiāli un metodes: Šajā retrospektīvajā pētījumā dati tika ievākti no VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (BKUS) arhīva par pacientiem, kuri no 2018. līdz 2023.gadam ir tikuši stacionēti BKUS Bērnu psihiatrijas nodaļā (17. nodaļa) un Neatliekamās medicīnas palīdzības observācijas nodaļā (NMPON) ar sekojošām paškaitējuma diagnozēm pēc SSK-10 klasifikatora lai apskatītu biežāk sastopamās psihiatriskās diagnozes un atkārtotu stacionēšanas biežumu paškaitējuma dēļ. Statistiskā apstrāde tika veikta “IBM SPSS Statistics 25” programmā. Secinājumi: Pēc COVID-19 pandēmijas sākuma bērnu skaits ar paškaitējuma diagnozēm ir būtiski pieaudzis. BKUS uzņemšanas nodaļā ar kādu no paškaitējuma diagnozēm pieaudzis no 1,62 gadījumiem vidēji mēnesī pirms pandēmijas periodā līdz 7,95 vidēji mēnesī pēc pandēmijas periodā, kas ir 4,9 reizes vairāk. Bērnu psihiatrijas nodaļā ārstējušies pusaudžu skaits ar kādu no paškaitējuma diagnozēm pieaudzis no 4,62 gadījumiem vidēji mēnesī pirms pandēmijas periodā līdz 11,75 vidēji mēnesī pēc pandēmijas periodā, kas ir 2,5 reizes vairāk. Stacionēto pacientu attiecība pēc dzimuma sastādīja 1:9. 90% (N=545) paškaitējuma mēģinājumu tikai veikušas sievietes. NMPON reģistrēto pacientu skaits sadalās līdzīgi 87% (N=268) ir bijušas meitenes. Konstatēta statistiski nozīmīga saistība starp tīša paškaitējumu gadījumiem un dzimumu (p=0,047).Pacientu vecumu mediāna ir 15,08 (13,90-16,37) gadi. Statistiski nozīmīga saistība starp paškaitējumu un pacienta vecumu nav konstatēta (p=0,234). Atkārtoti paškaitējuma mēģinājumi konstatēti 46% (N=279) gadījumos. Statistiski nozīmīga saistība starp atkārtotu iestāšanos stacionārā un dzimumu (p=0,346) nav konstatēta. Biežākās tīša paškaitējuma diagnozes ir X78,X60,X61, bet pamat diagnozes F32, F50, F43.

Adolescent self-harm is characterized by a variety of psychological, social, and environmental factors. The COVID-19 pandemic disrupted adolescents' routines and opportunities for social interaction, with these changes observed to negatively impact their mental health. Research in this area is needed to develop evidence-based prevention and treatment strategies to reduce the negative psychological impact of the COVID-19 pandemic, as well as to obtain up-to-date data on the impact of COVID-19 on adolescent mental health and how hospitalizations for self-harm have changed as a result of the pandemic. Aim of the study: To find out whether self-harm has increased among adolescents as a result of the COVID-19 pandemic by comparing data between 2018 and 2023. Materials and methods: In this retrospective study, data were collected from the Children's Clinical University Hospital (CCUH) archives on patients who were admitted to the Department of Child Psychiatry and the Emergency Department (ED) between 2018 and 2023 with the following self-harm diagnoses according to ICD-10 classification and to look at the most common psychiatric diagnoses and re-hospitalization rates due to self-harm. Statistical processing was performed in IBM SPSS Statistics 25 software. Conclusion: The number of children admitted to the Children's Clinical University Hospital and Emergency Department with a self-harm diagnosis has increased significantly from 1,62 cases per month in the pre-pandemic period to 7,95 cases per month in the post-pandemic period, representing a 4,9-fold increase. The number of adolescents treated in the Children’s Psychiatry Department with a self-harm diagnosis has also increased from 4.62 cases per month in the pre-pandemic period to 11,75 cases per month in the post-pandemic period, representing a 2,5-fold increase. The gender ratio for patients admitted to the Children's Psychiatry Department was 1:9. 90% (N=545) of self-harm attempts were made by females. The distribution of patients registered by the ED is similar, with 87% (N=268) being girls. A statistically significant association between intentional self-harm cases and gender was found (p=0.047). The median patient age is 15.08 (13.90-16.37) years. No statistically significant association between self-harm and patient age was found (p=0.234). Repeated self-harm attempts were observed in 46% (N=279) of cases. No statistically significant association between re-hospitalization and gender was found (p=0.346). The most common intentional self-harm diagnoses are X78, X60, X61, and the underlying diagnoses are F32, F50, F43.