Pirmsoperācijas digitālās plānošanas atbilstība pēcoperācijas rezultātam - radioloģiskā analīze pēc primārās totālās ceļa locītavas endoprotezēšanas

Abstract

Ievads. Ceļa locītavas endoprotezēšana (CEP) joprojām ir visefektīvākā osteoartrīta ārstēšanas iespēja un tiek plaši veikta visā pasaulē. Šis pētījums pēta CEP operācijas precizitāti, mērot ceļa locītavas leņķus pēcoperācijas kontroles rentgena attēlos. Tas mērķē identificēt iespējamos faktorus, kas varētu ietekmēt femorālā un tibiālā komponentu pozīciju. Pareiza deformācijas korekcija ir svarīga, lai sasniegtu apmierinošus funkcionālos rezultātus pie CEP. Materiāli un metodes. Retrospektīva analīze tika veikta pēcoperācijas rentgena attēliem no 95 pacientiem, kuriem tika veikta plānveida CEP Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā (TOS). Pirmsoperācijas plānošanu veica operējošais ķirurgs, izmantojot Hectec mediCAD programmatūru. Komponentu pozīcijas precizitāte tika novērtēta, mērot mediālo proksimālo lielakaula leņķi (mMPTA) un laterālo distālo augšstilba leņķi (mLDFA) un aprēķinot ceļa locītvas deformāciju. Statistiskā analīze tika izmantota, lai atrastu korelācijas starp deformācijas korekciju un ietekmējošajiem faktoriem. Rezultāti. Nebija atrasta nozīmīga korelācija starp iespējamiem ietekmējošiem faktoriem un pēcoperācijas ceļa locītavas deformāciju. Augšstilba intramedulārā kanāla diametrs un pēcoperācijas femorālā komponenta pozīcija nekorelēja (p=0.826), kā arī augšstilba intramedulārā kanāla diametrs un pēcoperācijas ceļa locītavas deformācija (p=0.899), ĶMI un pēcoperācijas ceļa locītavas deformācija (p=0.319), ĶMI un pēcoperācijas femorālā komponenta pozīcija (p=0.733), ĶMI un pēcoperācijas tibiālā komponenta pozīcija (p=0.058), augums un pēcoperācijas ceļa locītavas deformācija (p=0.335), augums un pēcoperācijas tibiālā komponenta pozīcija (p=0.891) un augums un pēcoperācijas femorālā komponenta pozīcija (p=0.088). Pētījuma ierobežojumi ietver nelielu parauga izmēru izslēgšanas dēļ, dažādību ķirurģiskajās tehnikās vairāku ķirurgu dēļ un kalibrēšanas bumbu neesamību pēcoperācijas kontroles rentgena attēlos. Secinājumi. Pētījums parāda, ka pašreizējās deformācijas korekcijas metodes CEP ir efektīvas un izmeklētie faktori neietekmē to iznākumus. Turklāt tas apspriež pašreizējo izlīdzināšanas metožu ierobežojumus un uzsver nepieciešamību pēc turpmākiem pētījumiem alternatīvās tehnoloģijās, piemēram, pacientam specifiskos instrumentus un robotizētas sistēmas.

Introduction. Total knee arthroplasty (TKA) remains the most effective treatment option for osteoarthritis and is commonly performed worldwide. This study examines the accuracy of TKA surgery by measuring the knee angles of the postoperative control X-ray images. It aims to identify potential factors that might influence the positioning of femoral and tibial components. Proper alignment is important for achieving satisfactory functional outcomes in TKA. Materials and Methods. A retrospective analysis was performed on postoperative X-ray images of 95 patients who underwent elective TKA in the "Traumatology and Orthopedics Hospital Rīga (TOS)". Preoperative planning was performed by the operating surgeon, using Hectec mediCAD software. The accuracy of component alignment was assessed by measuring the medial proximal tibial angle (mMPTA) and the lateral distal femoral angle (mLDFA) and calculating deformity. Statistical analysis was used to find correlations between alignment and influencing factors. Results. There was no significant correlation found between the potential influencing factors and postoperative knee deformity. The femoral intramedullary canal diameter and postoperative femoral deformity did not correlate (p=0.826), as well as femoral intramedullary canal diameter and postoperative knee deformity (p=0.899), BMI and postoperative knee deformity (p=0.319), BMI and postoperative femoral deformity (p= 0.733), BMI and postoperative tibial deformity (p=0.058), height and postoperative knee deformity (p=0.335, height and postoperative tibial deformity (p=0.891) and height and postoperative femoral deformity (p=0.088). Limitations of the study include the small sample size due to exclusion, variability in surgical techniques due to multiple surgeons operating and the absence of calibration balls in postoperative control X-ray images. Conclusions. The study shows that the current alignment methods in TKA are effective, and the single factors investigated do not impact the outcomes of them. Furthermore, it discusses the limitations of current alignment methods and highlights the need for further research into alternative technologies, such as patient-specific instrumentation and robotic-assisted systems.