| dc.description.abstract | Ievads: Kopš Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem ēšanas traucējumu prevalence pieredzējusi nozīmīgu pieaugumu līdz pat 40% bērnu un pusaudžu populācijā. Anorexia nervosa (AN) diagnostikas kritēriji (DSM-IV un DSM-5) ir mainījušies un vairs neiekļauj amenoreju kā prasību, un svara kritērijus vairs netiek definēts ar konkrētām skaitliskām vērtībām. Iepriekš nav veikti pētījumi, kas izvērtē, vai maigāki AN diagnosticēšanas kritēriji, ir rezultējušies arī ar zemāku slieksni pacienta stacionēšanai. Turklāt Latvijā šobrīd nav datu par AN stacionēto pacientu klīnisko smaguma pakāpi, kā arī endokrīno un reproduktīvo komplikāciju dinamiku. Mērķis: Izvērtēt, vai globālā tendence - AN stacionēto pacientu skaita straujš pieaugums - atspoguļojas arī Rīgas Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS), un analizēt endokrīnās un reproduktīvās komplikācijas, lai izprastu slimības dinamiku. Materiāli un metodes: Retrospektīvs kohortas pētījums, realizēts Rīgas BKUS. Apkopota epidemioloģija 10 gadu griezumā no 2014. līdz 2023. gadam. Endokrīnās un reproduktīvās komplikācijas analizētas 2018., 2019. (pirms Covid-19), 2022. un 2023. (pēc covid-19) gadā. Statistiskā analīze veikta ar IBM SPSS Statistics 25.0 versiju. Rezultāti: No 2014. līdz 2023. gadam (n=243), izņemot 2020. gadu, stacionēto gadījumu skaits ar AN pieauga par vidēji 30%. Īpaši pēc Covid-19 pandēmijas (2021.-2023. gads), stacionēto pacientu skaits pieauga un sastādīja 57% no visiem stacionēšanas gadījumiem kopš 2014. gada. Pētījuma 2018., 2019., 2022. un 2023. gada analīzē bija šādi rezultāti: nekonstatēja statistiski nozīmīgas atšķirības ĶMI percentīļu sadalījumā stacionēšanās sākumā vai beigās, taču 2023. gada mediāna uzrādīja izteiktāku ĶMI pieaugumu stacionēšanas laikā nekā iepriekšējos gados (P = 4,07 x10-2). Salīdzinot pacientu iedalījumu pēc veikto hormonu analīžu vērtību atbilstības normai, tika secināts, ka četru gadu periodā sadalījums ir līdzīgs visu hormonu gadījumā. Bija redzama D vitamīna terapijas efektivitāte pa gadiem. Pazemināts D vitamīna līmenis 2018. gadā bija 92,86% no stacionētajiem pacientiem, 2019. gadā 62,50%, turpretim 2022. gadā tikai 51,85% un 2023. gadā - 56,60%. Statistiski ticama atšķirība starp pacientu D vitamīna līmeni, lietojot vai nelietojot D vitamīna preparātus (P F = 1,87 x10-5). Pēc ginekoloģiskā USG 84,06% pacientu diagnoze atbilst AN pamatdiagnozei, bet statistiski nozīmīgas atšķirības starp gadiem netika konstatētas. Statistiski ticama saistība (Pχ = 0,011) ar lielāku ĶMI pieaugumu stacionēšanas laikā novērota tiem pacientiem, kas lietoja Tab. Olanzapinum. Secinājumi: Endokrīno un reproduktīvo komplikāciju rādītāju analīze atklāja, ka nebija statistiski nozīmīgu atšķirību starp 2018., 2019., 2022. un 2023 gadu. Slimības smagums, balstoties uz endokrīnām un reproduktīvām komplikācijām, nesamazinās. Kopumā šie rezultāti norāda uz nopietnu situāciju - AN izplatība pieaug, bet slimības smagums nemazinās. | |
| dc.description.abstract | Introduction: Since the Covid-19 pandemic restrictions, the prevalence of eating disorders has experienced a significant increase of up to 40% in the child and adolescent population. The diagnostic criteria for Anorexia Nervosa (AN) (DSM-IV and DSM-5) have changed and no longer include amenorrhea as a requirement, nor do they define the weight criteria with specific numerical values. No studies have previously assessed whether the milder AN diagnostic criteria have also resulted in a lower threshold for hospitalizing patients. Moreover, there is currently no data in Latvia on the clinical severity of hospitalized AN patients or the dynamics of endocrine and reproductive complications. Objective: To evaluate whether the global trend—a sharp increase in the number of hospitalized AN patients—is also reflected at the Riga Children's Clinical University Hospital (BKUS), and to analyze endocrine and reproductive complications to understand the disease dynamics. Materials and Methods: A retrospective cohort study conducted at Riga BKUS. Epidemiology summarized over a 10-year period from 2014 to 2023. Endocrine and reproductive complications analyzed in 2018, 2019 (pre-Covid-19), 2022, and 2023 (post-Covid-19). Statistical analysis performed using IBM SPSS Statistics version 25.0. Results: From 2014 to 2023 (n=243), excluding the year 2020, the number of hospitalized cases with AN increased by an average of 30%. Particularly after the Covid-19 pandemic (2021-2023), the number of hospitalized patients increased and constituted 57% of all hospitalization cases since 2014. The analysis of the years 2018, 2019, 2022, and 2023 showed the following results: no statistically significant differences were observed in the distribution of BMI percentiles at the beginning or end of hospitalization, but the 2023 median showed a pronounced increase in BMI during hospitalization compared to previous years (P = 4.07 x10^-2). Comparing the distribution of patients according to the conformity of hormone analysis values to the norm over a four-year period, the distribution was similar in all hormone cases. There was an apparent vitamin D therapeutic effectiveness over the years. A reduced vitamin D level in 2018 was 92.86% of hospitalized patients, in 2019 it was 62.50%, whereas in 2022 only 51.85% and in 2023 - 56.60%. A statistically credible difference between the vitamin D levels of patients taking or not taking vitamin D supplements was found (P F = 1.87 x10^-5). 84.06% of patients' gynecological ultrasound findings corresponded an AN diagnosis, but there was no statistically significant differences between the years. A statistically credible correlation (Pχ = 0.011) was observed between a greater BMI increase during hospitalization and patients who took Olanzapine. Conclusions: Overall, these results indicate a serious situation—the prevalence of AN is increasing, but the severity of the disease is not decreasing. | |
