Hroniska laringīta korelācija pacientiem ar GERS

Abstract

Ievads: Gastroezofageālā refluksa slimība ir izplatīta klīniska nozīmīga slimība gan pasaulē, gan Latvijā. Hronisks laringīts, kam raksturīgs pastāvīgs balsenes gļotādas iekaisums, ir ievērojams izaicinājums ne tikai etioloģijas, bet arī mainīgās simptomātikas dēļ. Starp neskaitāmajiem faktoriem, kas saistīti ar hroniska laringīta patoģenēzi, gastroezofageālā refluksa slimība ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem veicinātājiem. Ir svarīgi noskaidrot saistību starp šīm divām slimībām, lai veicinātu agrīnu atpazīšanu un optimālu ārstēšanu pacientiem ar hronisku laringītu un gastroezofageālā refluksa slimību. Pētījuma mērķis: Šī darba mērķis ir izpētīt hroniska laringīta sastopamības biežumu pacientiem ar gastroezofageālā refluksa slimību. Metodes: Retrospektīvs pētījums veikts Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, kurā tika iekļautas 125 pacientu slimības vēstures ar diagnozi: Gastroezofageālā refluksa slimība (K21), laika posmā no 2019. līdz 2023. gadam. Tajās bija pieejama informācija gan par pacientiem no stacionāra, gan no ambulatorās daļas. Tika veikta konkrēta pacientu datu atlase, kurā bija jābūt norādītai informācijai par: pacienta vecumu, dzimumu, simptomu uzskaiti, izmeklējumiem, diagnozi, kas uzstādīta klīniski vai pēc izmeklējumu rezultātiem, rekomendācijām lietot PSI. Dati tika apkopoti Microsoft Office Excel programmā un apstradāti Python 3.12 valodā , izmantojot scipy, numpy, pandas paketes. Šī pētījuma ietvaros, lielākoties izmantoti kategoriskie mainīgie (jā/ nē), piemēram, atrastās slimības un noteiktie simptomi. Sekojoši, vispiemērotākā metode veicot analīzi ir pielietot Hi-kvadrātu testus un loģistiskās regresijas, kas palīdz izvērtēt rezultātus tieši šādām datu kopām. Rezultātu statistiskā ticamība tika noteikta ar p vērtību un dati tika uzskatīti par ticamiem, ja p bija < 0,05 Rezultāti: GERS pacientu vidējais vecums - 59.54 gadi. Hroniska laringīta sastopamība - 8,8%, refluksa ezofagīta prevalence – 38%. Visizteiktākā sakritība slimību pāru kombinācija – GERS un laringofaringālā atviļņa kombinācija (N=2, V=0,6349); laringofaringālā atviļņa slimība un hronisks laringīts (N=3, V=0,2968). Tika atrasta sakarība starp smēķēšanu un hronisku laringītu(N=6, p<0,001). Pacientiem ar GERS (N=122) i=visbiezākās sūdzības bija par sāpēm epigastrijā (N=106) un sārtu rīkli (N=27), pacientiem ar refluksa ezofagītu par GI traucējumiem (N=33) un sārtu rīkli (N=6). Visbiežākie izmeklējumi – endoskopija (N=145), fibroskopija (N=26) un no radioloģijas – CT thoracis (N=18), RTG thoracis (N=22), RTG oesophagus (N=11). Izvērtējot izmeklējumu veidu un nosakot pacienta, atkarībā no vecuma esošo slimību un smēķēšanas patēriņu, statistiski nozīmīgas sakritības starp RTG thoracis un izvērtētajām pacientu slimībām un vecumam (p<0,05). Secinājumi: Hroniskais laringīts ir aktuāla problēma pacientiem ar GERS, kas prasa rūpīgu diagnostiku un ārstēšanas optimizāciju.

Introduction: Gastroesophageal reflux disease is a common and clinically important disease worldwide and in Latvia. Chronic laryngitis, characterised by persistent inflammation of the laryngeal mucous membranes, is a major challenge not only because of its aetiology but also because of its variable symptomatology. Among the myriad factors involved in the pathogenesis of chronic laryngitis, gastroesophageal reflux disease has emerged as one of the most important contributors. It is important to clarify the relationship between these two diseases to facilitate early recognition and optimal treatment of patients with chronic laryngitis and gastroesophageal reflux disease. The aim of the study: The aim of this study is to investigate the prevalence of chronic laryngitis in patients with gastroesophageal reflux disease. Methods: A retrospective study was conducted at the Pauls Stradins Clinical University Hospital, which included the medical records of 125 patients with a diagnosis of gastroesophageal reflux disease (GERD) (K21) between 2019 and 2023. The data contained information on both inpatients and outpatients. The data selection was specific and had to include information on: patient age, sex, symptom history, investigations, clinical or investigational diagnosis, recommendations for PSI use. Data were collected and stored in a Microsoft Excel spreadsheet mostly using a categorical variable approach (yes/no). Chi-square tests and logistic regressions were used as the most appropriate method for the analysis. For data processing were used scipy, numpy and panda packages in python programming language. The statistical significance of the results was determined by the p value and the data were considered reliable if p was < 0.05. Results: the average age of GERD patients is 59.54 years. Prevalence of chronic laryngitis - 8.8%, reflux oesophagitis - 38%. The most prominent coincidence was the combination of disease pairs - GERD and laryngopharyngeal reflux disease (N=2, V=0.6349); laryngopharyngeal reflux disease and chronic laryngitis (N=3, V=0.2968). A correlation was found between smoking and chronic laryngitis (N=6, p<0.001). In patients with GERD (N=122) i=the most frequent complaints were epigastric pain (N=106) and red throat (N=27), in patients with reflux oesophagitis GI disturbance (N=33) and red throat (N=6). The most common examinations were endoscopy (N=145), fibroscopy (N=26) and from radiology: CT thoracis (N=18), X-ray thoracis (N=22), X-ray oesophagus (N=11). When evaluating the type of examinations and determining the patient, age-dependent comorbidities and smoking consumption, statistically significant correlations were found between RTG thoracis and the evaluated patient comorbidities and age (p<0.05). Conclusions: Chronic laryngitis is a relevant problem in patients with GERD, requiring careful diagnostics and treatment optimisation.