Ikdienas valkājamo veselības izsekošanas ierīču ietekme uz veselības apziņu

Abstract

Valkājamu veselības izsekošanas ierīču popularitātes palielināšana maina veidu, kā veikt pašizsekošanu un uzraudzīt fizisko labklājību. Šī “veselības uzlaušana” ļauj tās lietotājam izmantot iegūto informāciju, t.i., regulējot treniņa intensitāti vai atkopšanos. Šo palielināto spēju un produkcijas apjoma dēļ pašuzraudzības ietekmi nevar novērtēt par zemu attiecībā uz tās ietekmi uz veselības veicināšanu, tādējādi veicot ierastās izmaiņas veselīgākā dzīvesveidā. Mērķi: Šā pētījuma mērķis bija noteikt, vai pastāv sakarība starp veselības izsekošanas ierīces lietošanu un informētību par veselību, fizisko aktivitāti un miega kvalitāti. Ņemot vērā fona īpašības, kā arī dalībnieku viedokļus par dažādiem veselības izpratnes aspektiem, piemēram, dzīvesveida ieradumiem, fizisko aktivitāti, miega kvalitāti un ilgumu, pētījuma mērķis bija noteikt jebkādas atšķirības starp veselības izsekošanas ierīču lietotājiem un nelietotājiem. Materiāli un metodes: Pētījums bija kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums. Dati tika apkopoti, izmantojot interneta aptauju. Ar aptaujas palīdzību bija paredzēts savākt informāciju par dalībnieku priekšvēsturi un viedokļus par izpratni par personas veselību. Aptauja sastāvēja no 31 jautājuma. Visi brīvprātīgie atbildēja anonīmi. Kā ietekmēto grupu izvēlējās dalībniekus, izmantojot veselības izsekošanas ierīci. Kontroles grupā bija iekļauti dalībnieki, kuri pašlaik nelietoja ierīci. Rezultāti: Atbildes sniedza 201 dalībnieks. Analīzes galīgās grupas veidoja 135 ierīces lietotāji un 65 nelietotāji. Rezultāti liecināja, ka veselības izsekošanas ierīces izmantošana palielināja lietotāju informētību par veselību, kas izpaudās kā lielāka interese un apmierinātība par personīgo veselību un labklājību. Pašreizējā pētījumā starp grupām nenovēroja fiziskās aktivitātes biežuma, miega kvalitātes vai miega ilguma atšķirības. Secinājums: Šajā pētījumā akcentēta veselības izsekošanas ierīces nozīme izpratnes par veselību veicināšanā. Iepriekš līdzīgi pētījumi novērojuši ierīču lietošanas kā motivatora ietekmi, izvēloties veselību veicinošu dzīvesveidu. Labāka informētība par veselību atspoguļo personas apņemšanos ievērot veselīgāku dzīvesveidu, tostarp labākus uztura paradumus un fiziskās aktivitātes, kas visbeidzot samazina riska faktorus, kuri izraisa aptaukošanos, diabētu, sirds un asinsvadu slimības un pat dažus vēža veidus.

Background: Increasing popularity of wearable health-tracking devices is changing the way of self-tracking and monitoring physical well-being. This “health-hacking” allows its user to utilize the achieved information i.e. when regulating the workout intensity or recovery. Due these increasing abilities and output, the effect of self-monitoring cannot be undervalued when it comes to its effect on health promotion, consequently making habitual changes towards a healthier lifestyle. Objectives: This study aimed to determine whether there is a correlation between the use of health tracking device and health awareness, physical activity, and sleep quality. By considering the background characteristics, as well as participants ́ views on their different health awareness aspects such as lifestyle habits, physical activity, and sleep quality and duration, the study aimed to identify any difference between health tracking device users and non-users. Materials and Methods: The study was a quantitative cross-sectional study. The data was collected via an internet survey. With the aid of the survey, the intention was to gather information on participants background and views on personal health awareness. The survey consisted of 31 questions. All the volunteer participants replied anonymously. As the affected group were chosen the participants using a health-tracking device. The control group included participants who did not currently use a device. Results: Altogether 201 participants replied. The final groups in the analysis consisted of 135 device users and 65 nonusers. The results showed that the use of a health-tracking device increased users health awareness, which was shown as increased interest and satisfaction in personal health and well-being. In the current study no difference was observed in physical activity frequency, sleep quality or sleep duration between the groups. Conclusion: This study emphasizes the significance of a health tracking device in promoting health awareness. Previously similar studies have observed the effect of device usage as a motivator in making health-favoring lifestyle choices. Improved health awareness reflects individuals’ commitment to healthier life style, including better dietary habits and physical activities, which finally results in reduction in risk factors causing e.g. obesity, diabetes, cardiovascular diseases and even some cancers.