| dc.description.abstract | Ievads: Covid-19 pandēmija ir ievērojami ietekmējusi medicīnas izglītību visā pasaulē, traucējot tradicionālajām mācību metodēm un pastiprinot psiholoģisko stresu medicīnas studentiem. Lai gan daudzi pētījumi ir pētījuši pandēmijas ietekmi uz medicīnas studentu garīgo veselību globāli, tā konkrētā ietekme uz medicīnas studentiem Latvijā paliek relatīvi neizpētīta. Mērķis: Šo pētījumu mērķis bija izpētīt Covid-19 pandēmijas ilgstošās sekas uz medicīnas studentu psiholoģisko labklājību un akadēmisko veiksmīgumu Latvijā. Materiāli un metodes: Tika veikts škērsgrieziena pētījums 2024. gada martā, un dati tika apkopoti, izmantojot Likerta skalas anketu latviešu un angļu valodā no 2024. gada 17. marta līdz 2024. gada 5. aprīlim. To digitāli izplatīja medicīnas studentiem, izmantojot ziņojumu lietojumprogrammas. Anketā tika apkopoti demogrāfiskie raksturlielumi, piemēram, dzimums un medicīnas izglītības gads. Likerta skalas anketā bija 16 jautājumi, sadalīti četrās sadaļās: psiholoģiskā labklājība, akadēmiskais veiksmīgums, pārvarēšanas mehānismi un atbalsta pieredze pandēmijas laikā. Tika izmantotas 5 punktu un 2 punktu Likerta skalas. Statistiskās analīzes, tostarp krusteniskās tabulācijas un Spīrmāna ranga korelācija, tika veiktas, izmantojot SPSS programmatūras versiju 29.0, lai analizētu datus. Rezultāti: Kopumā 53 medicīnas studenti aizpildīja anketu, vairums (37; 69,8%) bija sievietes, un piektajā medicīnas izglītības gadā studējošie (31; 58,5%). Lai gan vairums respondentu ziņoja par pozitīvu garīgo veselību (30; 56,6%), nozīmīga daļa pieredzēja palielinātu stresu un nervozitāti sakarā ar pandēmiju (30; 56,6%). Statistiskās analīzes parādīja būtisku negatīvu korelāciju starp pandēmijas izraisītu stresu/nervozitātes līmeni un iespēju, ka garīgais veselība atgriezīsies pie pirmspandēmijas stāvokļa (r = -.539, p <0,01). Pāreja uz virtuālajām mācību platformām radīja grūtības, koncentrējoties uz mācībām, ar kurām saskarās vairāki studenti, (28; 52,9%), paužot bažas par samazināto klīnisko pieredzi, ietekmējot viņu pašpārliecību medicīnas prasmēs (40; 75,5%) un nākotnes klīnisko kompetenci (23; 43,4%). Turklāt bija būtiska negatīva korelācija starp pandēmijas izraisītu stresu/nervozitāti un akadēmisko veiksmīgumu (r = -0,358, p = 0,009). Lai gan psiholoģiskā izmisuma izplatība bija ievērojama, daudzi studenti nepieprasīja aktīvu atbalstu. Secinājumi: Pētījums atklāja būtisku negatīvu korelāciju starp pandēmijas izraisītu stresu un nervozitāti un garīgās veselības atveseļošanos, uzsverot pastāvīgas psiholoģiskās problēmas. Akadēmiskais veiksmīgums arī tika ietekmēts, jo stresa un nervozitātes līmeņi negatīvi korelēja ar studentu vērtējumiem. Grūtības ar virtuālajām mācību platformām un samazinātu klīnisko pieredzi bija nozīmīgi stresa avoti. Turklāt daudzi studenti nebija apmierināti ar institucionālo atbalstu. | |
| dc.description.abstract | Background: The Covid-19 pandemic has significantly impacted medical education worldwide, disrupting traditional learning methods and exacerbating psychological stress among medical students. While numerous studies have explored the effects of the pandemic on medical students' mental health globally, its specific impact on medical students in Latvia remains relatively unexplored. Aim: This research aimed to investigate the lasting effects of the Covid-19 pandemic on the psychological well-being and academic performance of medical students in Latvia. Material and Methods: A cross-sectional study was conducted in March 2024 and data was collected through a bilingual Likert scale questionnaire between March 17, 2024, and April 5, 2024. It was distributed digitally to medical students via messaging apps. The questionnaire collected demographic characteristics like gender and year of medical education. The Likert scale questionnaire consisted of 16 items, divided into four sections: psychological well-being, academic performance, coping mechanisms, and support experiences during the pandemic. A 5-point and 2-point Likert scales were used. Statistical analyses, including cross-tabulation and Spearman's rank correlation, were conducted using SPSS software version 29.0 to analyse the data. Results: A total of 53 medical students completed the questionnaire, with the majority (37; 69.8%) being female and in their fifth year of medical education (31; 58.5%). While a majority of respondents reported positive mental health (30; 56.6%), a considerable proportion experienced heightened stress and anxiety due to the pandemic (30; 56.6%). Statistical analyses showed a significant negative correlation between pandemic-induced stress and anxiety levels and the likelihood of mental health returning to its pre-pandemic state (r = -.539, p < 0.01). The transition to virtual learning platforms posed challenges, with a majority of students facing difficulties in concentrating on their studies (28; 52.9%), expressing concerns about reduced clinical experiences affecting their confidence in medical skills (40; 75.5%), and future clinical competence (23; 43.4%). Moreover, there was a significant negative correlation between pandemic-induced stress and anxiety levels and academic performance (r = -0.358, p = 0.009). Despite the prevalence of psychological distress, many students did not actively seek support. Conclusions: The study found a significant negative correlation between pandemic-induced stress and anxiety and mental health recovery, highlighting persistent psychological challenges. Academic performance was also affected, with stress and anxiety levels correlating negatively with student grades. Challenges with virtual learning platforms and reduced clinical experiences were notable stressors. Moreover, many students lacked adequate institutional support. | |
