Ķirurģijas nodaļas pacientu un māsu priekštats par pacientu autonomiju, privātumu, informēto piekrišanu

Abstract

Fons: Māsas atbildība ir ievērot un veicināt pacienta autonomija, informēto piekrišanu un privātumu, veicot darba uzdevumus. Padarot pacientu par aktīvu līdzdalībnieku savas veselības aprūpē, kura vajadzības un prioritātes tiek ņemtas vērā līdzās ar slimības ārstēšanu, mēs veidojam uz pacientu vērsta aprūpi. Mērķis: Mērķis ir izpētīt ķirurģijas nodaļas pacientu un māsu priekštatu par pacientu autonomijas, informētās piekrišanas un privātuma ievērošanu ķirurģijas nodaļā. Metode: Kvalitatīvs pētījums ar induktīvu pieeju balstīts uz daļēji strukturētām intervijām ar pieciem pacientiem un piecām māsām. Interviju datu analīze notika saskaņā ar Kroplija un Raščevskas kvalitatīvo datu analīzi. Rezultāts: Pacienti ir apmierināti ar ārstniecības personu darbu, bet izjūt, ka viņiem netiek sniegta skaidra informācija, kas apgrūtina iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā. Pacienti patstāvīgi meklē informāciju internetā, lai atrastu atbildes uz jautājumiem par savas veselības stāvokli. Informētās piekrišanas sniegšanai pacienti atsevišķās situācijās izjūt laika trūkums. Privātumam ir zema prioritāte, tiesa kopējās palātās dažreiz nākas saskarties ar citu pacientu skaļu uzvešanos, ar ko pacientiem ir grūti sadzīvot. Māsām ir atšķirīga izpratne par pacientu autonomiju, informēto piekrišanu un privātumu. Māsu atbalsta pacientu autonomiju, bet pacienta sekošana ārsta norādījumiem ir svarīgāka. Atsevišķos gadījumos māsas informē pacientus par medicīnas procedūras veikšanu bez pacienta piekrišanas iegūšanas. Atsevišķu medicīnas procedūru veikšanai māsas spēj ievērot pacientu privātumu, bet, veicot procedūras kopjās palātās, māsas nespēj nodrošināt pacientu privātumu un aicina viņus samierināties.

Background: Nurses have a responsibility to respect and promote patient autonomy, informed consent, and privacy in the course of their work. By making the patient an active participant in their own care, whose needs and priorities are considered alongside disease management, we create patient-centered care. Objective: The aim of the study was to explore the perceptions of surgical patients and nurses on the observance of patient autonomy, informed consent, and privacy in the surgical department. Methods: A qualitative study with an inductive approach was conducted. Data were collected using semi-structured interviews with five patients and five nurses. The collected data were transcribed and analyzed according to Kropli and Raščevska's qualitative data analysis. Results: Patients are satisfied with the work of health care workers but feel that they are not provided with clear information, which makes it difficult for them to participate in decision-making. Patients independently search for information on the Internet to find answers to questions about their health status. In some situations, patients feel pressured to provide informed consent. Privacy is a low priority, although patients sometimes experience loud behavior from other patients in shared rooms, which is difficult for them to tolerate. Nurses have different understandings of patient autonomy, informed consent, and privacy. Nurses support patient autonomy, but it is more important for patients to follow doctor's orders. In some cases, nurses inform patients about medical procedures without obtaining their consent. Nurses can ensure patient privacy for certain medical procedures, but they cannot ensure patient privacy in shared rooms and encourage patients to compromise.