Briežu dzimtas Cervidae pārnadžu blīvums un tā regulēšanas saistība ar jaunaudžu postījumiem bijušajā Sēlijas virsmežniecībā

Abstract

Bakalaura darbā aplūkoti trīs Latvijā sastopamie briežu dzimtas pārnadži: alnis alces alces, staltbriedis cervus elaphus un stirna capreolus capreolus, šo sugu populāciju skaita un blīvuma tendences bijušajā Sēlijas virsmežniecībā, novērtētais skaits, izsniegtais licenču (dzīvnieka nomedīšanas atļauju) skaits, nomedīto dzīvnieku skaits un šo parametru korelācijas ar priežu bojājumiem 2016-2022.gada periodā. Dati aplūkoti trīs dažādos mērogos: starp gadiem, starp uzskaites vienībām un starp medību iecirkņiem. Sēlijas virsmežniecībā, aplūkojot kopējos datus starp 2016.-2022.gadiem, izteiktas korelācijas netika novērotas. Savukārt uzskaites vienību un medību iecirkņu mērogā pastāv nozīmīgas korelācijas starp priežu stādījumiem un bojājumiem, kā arī neliela korelācija starp pārnadžu skaitu un bojājumiem, kas liecina, ka priežu bojājumi ir labāk skaidrojami mazākos mērogos.

The bachelor thesis examines three cervids found in Latvia: moose Alces alces, red deer Cervus elaphus and roe deer Capreolus capreolus, the trends of population numbers and densities of these species in the former Selija Head Forestry, the estimated numbers, issued licences and hunted animals and the correlations of these parameters with pine damage in the period 2016-2022. The data are examined at three different scales: between years, between accounting units and between hunting districts. In the Selija Head Forestry, looking at the overall data between 2016-2022, no strong correlations were observed, whereas at the scale of recording units and hunting districts there are significant correlations between pine plantations and damage, as well as a small correlation between the number of primates and damage, suggesting that pine damage can be better explained at smaller scales.