Vēlā driasa iestāšanās kosmiskā ķermeņa trieciena hipotēzes iespējamās liecības Lielā Svētiņu ezera nogulumos

Abstract

Vēlais driass (VD) kā vēlā Vislas apledojuma kušanas fāzes īslaicīgas atvēsināšanās periods ir aprakstīts daudzos pētījumos, kā arī to saista ar pleistocēna megafaunas masveida izmiršanas sākumu, tomēr par cēloni šādam īslaicīgam atvēsināšanās periodam kvartāra pētnieku vidū joprojām nav vienprātības. Virspusēji aplūkojot tendences zinātniskajās publikācijās var izdarīt secinājumus, ka šajā jautājumā pastāv viena izteikta pētnieku grupa, kas ir pārliecināta, ka VD izraisīja kāda kosmiskā ķermeņa trieciens Zemes virsmā, precīzāk, Laurentīdas ledus vairogā (Ziemeļamerika, Grenlande), un otra grupa, kas cenšas ar jebkādiem argumentiem noraidīt kosmiskā ķermeņa trieciena hipotēzi, dažreiz pat aizejot līdz personisku apvainojumu līmenim. VD kosmiskā ķermeņa trieciena hipotēze pieņem, ka lielas sairušas komētas vai asteroīda fragmenti radīja triecienu sēriju Zemes virsmā, pārsvarā uz ledāja, un eksploziju sēriju atmosfērā pirms aptuveni 12900 gadiem, kas kompleksā mehānismā izraisīja VD globālo klimata pavēsināšanos. Šie kosmisko ķermeņu triecienu produkti ir radījuši izteiktu un atpazīstamu izohronu nogulumu slāni (Ziemeļamerikā to dēvē par “black mat” – melnais paklājs), kurš bez kvēpiem un citiem organikas degšanas produktiem var saturēt tādus trieciena marķierus kā magnētiskas sferulas, skorijai līdzīgas daļiņas, fullerēnus, nanodimantus, īpaši augstas enerģijas apstākļiem raksturīgas formas kvarca graudus (lešateljereītu), kā arī platīna grupas elementu klātbūtni, kas īpaši raksturīga kosmisko ķermeņu triecienu pēdām. Šis bakalaura darbs sagatavo vadlīnijas VD kosmiskā ķermeņa trieciena hipotēzes marķieru meklēšanas pētījumiem Latvijas ezeru nogulumos. Šī bakalaura darba pētījumam nepieciešamie paraugi ņemti no Lielā Svētiņu ezera (Austrumlatvija) un tajos VD nogulumu joslās tiek meklētas iepriekš uzskaitītās kosmiskā ķermeņa trieciena liecības. Uzsvars laboratorijas pētījumos, pielietojot induktīvi saistītās plazmas masspektrometriju (ICP-MS), likts uz platīna grupas elementu paaugstinātas koncentrācijas pazīmju meklēšanu VD nogulumos, kā arī veikta magnētiskā daļiņu atlase, kura tālāk analizēta optiskajā mikroskopijā. Kā liecina pētījumā iegūtie rezultāti, Lielā Svētiņu ezera nogulumos nav sastopamas pazīmes par kosmiskā ķermeņa triecienu VD sākumā.

Younger Drias (YD) as a temporary cooling period within the late Weichselian glacial melting phase is described in numerous research papers, it is also being associated with beginning of the mass-extinction of Pleistocene megafauna, nevertheless the reason for this temporary cooling is still an item of open debate within the circles Quaternary researchers. A glance at scientific publications on this topic suggest that there is a group of researchers who strongly support the YD impact hypothesis proposes that fragments of a large disintegrating comet or asteroid approx. 12900 cal BP impacted Earth and created series of airbursts which in a complex mechanism triggered the global climate cooling of YD. These impacts and airbursts deposited a distinguishable and isochronous sediment layer which may contain magnetic spherules, scoria-like obejects, fullerenes, nanodiamonds, high energy condition specific quartz grains (lechatelierite), as well as traces of Platinum group elements – especially characteristic to cosmic impact events. This paper lays the foundation for further research on YD impact hypothesis markers in Latvian lake sediments, first lake researched was Great Svetinu (Eastern Latvia). Emphasis in the lab work of this research was on the inductively coupled plasma mass spectrometry (ICP-MS) looking for dynamics in platinum group element concentrations, as well as magnetic particle separation was performed for microscopic analysis of those particles. Results of the research suggest that the Younger Drias Impact Hypothesis markers cannot be found in the Younger Dryas layers of Lake Great Svetinu.