Latvijas mājsaimniecību ienākumu līmeņa izmaiņas COVID-19 pandēmijas ierobežojumu kontekstā

Abstract

Bakalaura darbs par Latvijas mājsaimniecību ienākumu līmeņa izmaiņām COVID-19 pandēmijas kontekstā ar binārās loģistiskās regresijas modeļu palīdzību atklāj, ka pandēmijas laikā mājsaimniecībām ar bērniem līdz 17 gadu vecumam bija lielāka iespēja ienākumu pieaugumam nekā mājsaimniecībām bez bērniem, bet pēc-pandēmijas posmam raksturīga pretēja iezīme. Lai gan augstāks izglītības līmenis vienmēr nodrošina lielāku iespēju mājsaimniecības ienākumu pieaugumam, pēc-pandēmijas posmā tas ienākumu izmaiņas ietekmē vēl lielākā apmērā. Pēc darbspējas vecuma iedzīvotāji piedzīvoja salīdzinoši stabilāku situāciju pandēmijas laikā. Dzimums un personu skaits mājsaimniecībā paši par sevi nemaina ienākumu līmeni būtiski, tā vietā svarīgi faktori ir aktivitātes statuss, demogrāfiskais sastāvs un vecums.

The bachelor's thesis on changes in the level of income of Latvian households in the context of the COVID-19 pandemic, with the help of binary logistic regression models, reveals that during the pandemic, households with children under the age of 17 had a greater chance of income growth than households without children, but the post-pandemic stage is characterized by the opposite feature. Although a higher level of education always provides a greater opportunity for household income growth, in the post-pandemic phase it affects income changes to an even greater extent. Post-working age population experienced a relatively more stable situation during the pandemic. Gender and the number of persons in the household do not significantly change the level of income, instead, activity status, demographic composition and age are important factors.