Pierādījumu novērtēšanas kritēriji administratīvā procesa likuma 18. nodaļas kontekstā

Abstract

Bakalaura darbā analizēti jautājumi par pierādījumu pārbaudi un pierādījumu novērtēšanas kritērijiem, galvenokārt uzmanību pievēršot APL 154. pantā noteiktajam, tiesas pienākumam pierādījumus novērtēt pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem. Bakalaura darba mērķis ir izprast likumdevēja ieceri attiecībā uz APL 154. panta jēdzienu un saturu, sniegt izvērstu ieskatu APL 154. panta saturam, izzināt galvenās problēmas APL 154. panta piemērošanā, izzināt kāpēc šīs problēmas rodas. Tāpat bakalaura darba mērķis ir konstatēt un raksturot pierādījumu novērtēšanas problēmas praksē un sniegt ieteikumus APL 154. panta pilnveidei, pamatojoties uz citu valstu tiesisko regulējumu un aplūkoti Eiropas Savienības ieteikumi attiecībā uz pierādījumu novērtēšanas kritērijiem. Autore izvirzījusi uzdevumu analizēt pierādījumu pārbaudes atšķirības no pierādījumu novērtēšanas. Autore apskatīja administratīvā procesa likuma reglamentējošus normatīvos aktus par pierādījumu novērtēšanas kritērijiem, kā arī tiesību pētnieku viedokļus par pierādījumu novērtēšanas kritēriju lomu tiesā un iestādē. Bakalaura darbā ir veikta Administratīvā procesa likuma, Civilprocesa likuma un Kriminālprocesa likuma pierādījumu novērtēšanas kritēriju salīdzināšana. Pētniecības ietvaros ir apskatīts arī citu valstu normatīvo aktu regulējums attiecībā uz pierādījumu novērtēšanas kritērijiem un brīvo pierādīšanas principu. Bakalaura darbā analizēti vairāki tiesu nolēmumi, lai izprastu kā tiesas izprot APL 154. pantā noteiktos jēdzienus, “iekšējā pārliecība” un “tiesiskā apziņa”. Pētījuma rezultātā konstatētas vairākas problēmas vadoties pēc APL 154. panta subjektīvā aspekta, kas ietekmē pierādījumu novērtēšanu, tāpēc autore izteikusi savus priekšlikumus APL 154. panta piemērošanai. Pētījums liecina, ka tiesām trūkst izpratnes par APL 154. panta pareizu piemērošanu un pierādījumi tiek vērtēti virspusēji, kas savukārt noved pie atšķirīgas pierādījumu novērtēšanas un nepareiza lietas iznākuma. Līdz ar to autore ierosina pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz pierādījumu novērtēšanas kritēriju definīciju.

The Bachelor's work analyses the issues of evidence testing and evidence assessment criteria, focusing primarily on Article 154 of the APL, the court's obligation to assess evidence on its own internal beliefs, based on comprehensive, complete and objectively verified evidence, and on legal consciousness based on laws of logic, scientific knowledge and the principles of fairness. The purpose of the Bachelor's work is to understand the legislature's intention regarding the concept of Article 154 of the APL, to provide detailed insights into the content of Article 154 of the APL, to identify the main problems in the application of Article 154 of the APL, to ascertain why those problems arise. The Bachelor's work also aims to identify and characterise problems with the assessment of evidence in practice and to make recommendations for the improvement of Article 154 APL on the basis of other national legal frameworks and addresses the European Union's recommendations on criteria for the assessment of evidence. The author has put forward the task of analysing differences in evidence testing from the assessment of evidence. The author reviewed regulatory enactments regulating the Administrative Procedure Law regarding the criteria for evaluation of evidence, as well as opinions of rights researchers regarding the role of the criteria for evaluation of evidence in court and institution. Comparison of the criteria for evaluation of evidence of the Administrative Procedure Law, the Civil Procedure Law and the Criminal Procedure Law has been performed in the Bachelor's work. The research also addresses the regulatory framework of other countries as regards the criteria for assessing evidence and the principle of free proof. The Bachelor's work analyses a number of court rulings to understand how courts understand the concepts set out in Article 154 APL, “inner belief” and “legal conscience”. The study has identified a number of problems based on the subjective aspect of Article 154 of the APL, which affects the assessment of evidence, and therefore the author has made her proposals for the application of Article 154 of the APL. The study shows that courts lack understanding of the correct application of Article 154 APL and the evidence is assessed superficially, which in turn leads to a different assessment of evidence and the wrong outcome of the case. The author therefore proposes to improve the legal framework for the definition of criteria for the assessment of evidence.