Vieglāka soda noteikšana nekā krimināllikumā paredzētais sods

Abstract

Vieglāka soda noteikšana nekā krimināllikumā paredzētais sods ir izņēmums no soda noteikšanas vispārīgā principa. Veicot pētījumu, secināts, ka Krimināllikuma 49.panta regulējums nav pietiekami precīzs un viennozīmīgs. Šis norāda uz to, ka pastāv izņēmuma gadījumi un ir cits lietas iznākums. Vieglāks sods norāda uz to, ka, tiesa, iztiesājot lietu, secina, ka Krimināllikumā Sevišķās daļas normā paredzētais sods konkrētai personai ir pārāk bargs un nepieciešams to mazināt. Līdz ar to tiesai ir uzdots sarežģīts uzdevums, noteikt vieglāku sodu tiem, kam nepieciešams. Lai noteiktu taisnīga soda piemērošanu, pamatojoties uz Krimināllikuma 49.pantu, nepieciešams izpētīt tiesu praksi. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt vieglāka soda noteikšanu nekā likumā paredzētā soda regulējumu, lai noskaidrotu gadījumus, kad tiesa atzīst, ka paredzētais minimālais sods ir pārāk bargs konkrētajai personai. Bakalaura darba uzdevumi ir noskaidrot, kāds bija sodu noteikšanas vēsturiskai regulējums Latvijā, t.i., izpētīt 1903. gada Sodu likumus; 1933. gada Sodu likumu; 1926. gada KPFSR Kriminālkodeksu; 1958.gada PSR Savienības un savienoto republiku kriminālās likumdošanas pamatus; 1961. gada Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas kriminālkodeksu. Izpētīt vieglāka soda noteikšanas jēdzienu, nozīmi un nosacījumus, noskaidrot vieglāka soda nostiprinājumu normatīvajos tiesību aktos un piemērošanu praksē Latvijā un ārvalstīs. Bakalaura mērķu sasniegšanai darba autore izpētīs Latvijas un ārvalstu normatīvos aktus, tiesu praksi un juridisko literatūru. Darba autore pievērsīs uzmanību vieglāka soda noteikšanas vēsturiskajai attīstībai, sākot ar antīko vēsturi, kā arī izpētīs vieglāka soda noteikšanu ārvalstu regulējumā.

The imposition of a lighter sentence than the penalty provided for in the criminal law is an exception to the general principle of sentencing. The study concludes that the provisions of Article 49 of the Criminal Law are not sufficiently precise and unambiguous. This indicates that there are exceptional cases and different outcomes. A lighter sentence indicates that the court, when trying the case, concludes that the sentence provided for in the provision of Part II of the Criminal Law is too severe for a particular person and needs to be reduced. The court is therefore charged with the difficult task of imposing a lighter sentence on those who need it. In order to determine the application of a fair sentence on the basis of Article 49 of the Criminal Law, it is necessary to study the case law. The aim of the bachelor thesis is to investigate the regulation of the imposition of a lighter penalty than the statutory penalty, in order to clarify the cases where the court finds that the minimum penalty is too severe for a given person. The tasks of the bachelor thesis are to find out what was the historical framework for the determination of penalties in Latvia, i.e. to study the Penal Laws of 1903; the Penal Law of 1933; the Criminal Code of the RSFSR of 1926; the foundations of the criminal legislation of the Union of Soviet Socialist and United Republics of 1958; the Criminal Code of the Soviet Socialist Republic of Latvia of 1961. To study the concept, meaning and conditions for the imposition of a lighter sentence, to ascertain the fixing of lighter sentences in the regulatory enactments and their application in practice in Latvia and abroad. In order to achieve the bachelor's thesis objectives, the author will study Latvian and foreign legislation, case law and legal literature. The author will focus on the historical development of the imposition of lighter sentences, starting from the antiquity, and will also study the imposition of lighter sentences in foreign legislation.