Finanšu pratība otrā pensijas līmeņa izvēlē nebanku pārvaldītāju “vairo” un “Indexo” mārketinga komunikācijā

Abstract

Maģistra darba “Finanšu pratības otrā pensijas līmeņa izvēlē nebanku pārvaldītāju “Vairo” un “Indexo” mārketinga komunikācijā” mērķis – izpētīt Latvijas jauniešu (vecumā līdz 30 gadiem) finanšu pratību un noskaidrot, kāda loma finanšu pratībai iesaistīties pensiju uzkrājumos un vai un kā pensiju pārvaldītāji “Indexo” un “Vairo” izmanto to mārketinga komunikāciju. Maģistra darbu veido trīs daļas: teorētiskā, metodoloģiskā, empīriskā daļa, kā arī diskusija un secinājumi. Darba teorētiskā daļa ietver literatūru un avotus par integrēto mārketinga komunikāciju, tās elementiem, sociālo mediju izmantojumu komunikācijā, teorijas izklāstu, kā arī finanšu pratību. Pētījums balstīts intervijās ar nebanku pārvaldītāju “Vairo” un “Indexo” pārstāvjiem un Latvijas Bankas finanšu pratības departamenta vadītāju, sociālo mediju kvantitatīvajā kontentanalīzē un Latvijas jauniešu aptaujā. Pētījuma rezultātā iegūtie dati demonstrē nebanku pārvaldītāju, Latvijas Bankas komunikācijas sociālajos tīklos mijiedarbi ar Latvijas jauniešiem, kas vērtējama kā nepilnīga.

The aim of the master's thesis "Financial literacy in the marketing communication of non-bank managers "Vairo" and "Indexo" selected for the second pension level" is to study the financial literacy of young people (under 30 years of age) in Latvia, find out what role financial literacy plays in participation in pension savings, and determine whether and how pension managers "Indexo" and "Vairo" use their marketing communication. The master thesis consists of three parts: theoretical, methodological, and empirical, as well as discussion and conclusions. The theoretical part includes literature and sources on integrated marketing communication, its elements, the use of social media in communication, an outline of the theory, and financial literacy. The research is based on interviews with representatives of non-banking managers Vairo and Indexo and the Head of the Financial Literacy Department of the Bank of Latvia, a quantitative counter-analysis of social media, and a survey of young people in Latvia. The data obtained as a result of the research demonstrate that the interaction of non-bank managers and the Bank of Latvia's social media communication with the Latvian youth is incomplete.