Kiberdrošības kompetenču kopiena kā ES rīcībpolitikas instruments

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Kiberdrošības kompetenču kopiena kā ES rīcībpolitikas instruments”. Pētījuma mērķis ir ar kvalitatīvo pētniecības metožu palīdzību noskaidrot, vai NCC kiberdrošības kompetenču kopiena ir ES rīcībpolitikas instruments. Bakalaura darba teorētisko bāzi veido publiskās rīcībpolitikas konceptualizācija, balstoties uz tādu autoru kā Dajs (Dye), Pīterss (Peters), Bērklends (Birkland), u.c. definīcijām un konceptiem. Darbā tiek aplūkoti rīcībpolitikas procesa posmu modeļi, kas galvenokārt balstīti Lāsvela (Laswell), kā arī Jana (Jann) un Vēgriha (Wegrich) darbos. Izmantojot Hauleta (Howlett) rīcībpolitikas instrumentu tipoloģiju, darbā tiek identificēti rīcībpolitikas instrumentu veidi. Pētījuma dizains ir kvalitatīvs pētījums, kura ietvaros veikta kvalitatīvā dokumentu analīze Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija Regulai Nr. 2021/887, “ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu” un daļēji strukturētas, individuālas, attālinātas intervijas ar pārstāvjiem no biedrībām “Riga TechGirls”, “Women4Cyber Latvia” un “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija” (LIKTA), kā arī uzņēmumiem “Lokalise”, Inc., SIA “Tet”, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT). Pētījums parāda, ka kiberdrošības kompetenču kopiena ir uzskatāma par organizatorisku, informācijā balstītu ES rīcībpolitikas instrumentu.

The topic of the bachelor’s thesis is “Cybersecurity competence community as an EU policy instrument”. The study seeks to establish whether NCC cybersecurity competence community is an EU policy instrument with the help of qualitative research methods. The theoretical basis for the bachelor’s thesis is the conceptualization of public policy based on the definitions and concepts given by authors such as Dye, Peters, Birkland, etc. The study looks at stage models of the policy process, based mainly on Laswell, as well as Jann and Wegrich. Using the policy instrument typology of Howlett, the types of policy instruments are identified. The design of the study is qualitative and consists of qualitative document analysis of the Regulation (EU) 2021/887 of the European Parliament and of the Council of 20 May 2021 establishing the European Cybersecurity Industrial, Technology and Research Competence Centre and the Network of National Coordination Centres and semi-structured, individual, remote interviews with representatives from the associations “Riga TechGirls”, “Women4Cyber Latvia”, and “Latvian Information and Communication Technology Association” (LIKTA), as well as companies “Lokalise”, “Tet”, “ Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), and “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT). The study shows that the cybersecurity competence community could be considered an organizational, information-based EU policy instrument.