Valsts pienākums saskaņā ar ECK 8. pantu juridiski atzīt personas dzimuma maiņu

Abstract

Bakalaura darbā tiek vērtēts, vai Eiropas Padomes dalībvalstīm ir pozitīvs pienākums juridiski atzīt personas dzimuma maiņu saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā paredzētajām indivīda tiesībām. Darba ietvarā tiek analizēti dzimuma un dzimtes jēdzieni, konvencijas panta saturs un personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra un tās attīstība konkrētā jautājumā, kā arī Latvijas nacionālās tiesības un tiesu prakse. Tāpat arī tiek apskatīta starpdzimuma juridiskā atzīšana, līdzšinējā Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse. Pētījumā tiek vērtēti lietas pušu un tiesas argumenti ar mērķi konstatēt pienākuma esamību vai neesamību, kā arī kritēriji dzimuma maiņas juridiskai atzīšanai un valsts rīcības brīvības robežas, spriežot par kritērijiem nacionālajās tiesību normās.

The bachelor thesis explores whether Council of Europe member states have a positive obligation to legally recognize sex change in accordance with the right to respect for private life provided for in Article 8 of the European Convention on Human Rights and Fundamental Freedoms. Within the thesis, the author analyses the concept of sex and gender identity, the content of the convention's article and individual's right to respect for private life, the European Court of Human Rights case law and the evolution of it, and Latvia's national legislation and judicial practices. Furthermore, the thesis investigates the legal recognition of intersex individuals and previous rulings by the European Court of Human Rights. By examining the arguments presented by both parties and the court, the thesis aims to determine the existance or absence of such obligation, as well as the criteria for legally recognizing sex change and the boundaries of action within national legal framework.