Kratīšana kā viena no izmeklēšanas darbībām kriminālprocesā

Abstract

Kratīšana ir patstāvīga izmeklēšanas darbība kriminālprocesā, kuru izdara ar mērķi atrast un izņemt objektus, kuriem var būt nozīme kriminālprocesā. Bet tā kā kratīšanai ir raksturīga paaugstināta iejaukšanās pakāpe personas privātajā dzīvē, veicot katru kratīšanu ir nepieciešams stingri ievērot Kriminālprocesa likuma normas. Pētījumam izvirzītais mērķis ir veikt kratīšanas kā izmeklēšanas dabrības kriminālprocesā raksturojumu, izpētot juridiskā termina kratīšana vēsturisko attīstību latviešu valodā, izpētot kratīšanas vēsturisko regulējumu Latvijas teritorijā no 19.gs. otrās puses, apskatot kratīšanas jēdziena un to veidu būtību un šobrīdējo kratīšanas regulējumu Kriminālprocesa likumā un izpētot citu valstu kratīšanas regulējumu, salīdzinot to ar Latvijas regulējumu.

A search is an independent investigative activity in criminal proceedings, which is carried out with the aim of finding and removing objects that may be of importance in the criminal proceedings. But since a search is characterized by an increases degree of interference in a person’s private life, it is necessary to strictly follow the norms of the Criminal Procedure Law during each search. The aim of the study is to characterize the search as an investigative tool in the criminal procedure, by researching the historical development of the legal term “search” in Latvian, by researching the historical regulation of searches in the territory of Latvia from the second half of the 19th century. Also by examining the essence of the concept of search and its types and the current search regulation in the Criminal Procedure Law, as well as researching the regulation of searches in other countries, comparing it with the regulation of Latvia.