Darbinieku uzraudzīšana darba vietā un tiesības uz privāto dzīvi

Abstract

Darbinieku uzraudzība tika veikta vēl pirms tika izveidots un pieņemts tiesībām uz privā-to dzīvi tiesiskais regulējums. Mūsdienu tehnoloģijas ir radījušas jaunu skatījumu uz darbinieku privātumu un ieviesušas jaunus uzraudzības veidus, kas īstenojami darba vietās. Darba ietvaros ir apskatīta Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra, ar kuru tiesa analizējusi tiesības uz privāto dzīvi darba vietās, kopsakarā ar datu aizsardzību un secinājusi, ka uzraudzībai jābūt likumiski pamatotai. Darba rezultātā ir secināts, ka privātuma nosargāšana ir kļuvusi nepieciešamāka un arvien vairāk darbinieki saprot savas tiesības. Papildus likumiskajam pamatam, nosacījumiem darbi-nieku uzraudzīšanā ir jāvērtē tās prasības, kuras paredz Vispārīgā datu aizsardzības regulas prasības.

The monitoring of employees was carried out even before the legal regulation of the right to private life was created and adopted. Today's technology has created a new perspec-tive on employee privacy and introduced new forms of surveillance that can be implemented in the workplace. The case law of the European Court of Human Rights has been examined within the framework of the work, with which the court analyzed the right to private life in the workplace, in connection with data protection, and concluded that the monitoring must be legally justified. As a result of the work, it has been concluded that protecting privacy has become more necessary and more and more employees understand their rights. In addition to the legal basis, the requirements of the General Data Protection Regulation must be considered for the condi-tions in the monitoring of employees.