Ieslodzīto tiesības uz saziņu

Abstract

Personai nonākot ieslodzījumā tiek ierobežotas vairākas ar Satversmi nostiprinātās pamattiesības, tāpēc ir jāatrod līdzsvars starp tiesību ierobežojumu un soda izpildes mērķi. Bakalaura darba “Ieslodzīto tiesības uz saziņu” mērķis ir analizēt ieslodzīto tiesību uz saziņu attīstību, apjomu un būtību, salīdzināt nacionālo regulējumu ar ārvalsts regulējumu, norādot uz regulējuma priekšrocībām un trūkumiem, piedāvājot savus priekšlikumus. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, bakalaura darbā tika izvirzīti sekojoši uzdevumi: 1)izpētīt ieslodzīto tiesību uz saziņu vēsturisko attīstību cilvēktiesību kontekstā; 2)izpētīt ieslodzīto tiesību uz saziņu apjomu; 3)izpētīt ieslodzīto tiesību uz saziņu tiesību regulējumu starptautiskajā un nacionālajā regulējumā; 4)izpētīt ieslodzīto tiesību uz saziņu tiesību regulējumu ārvalstīs, salīdzinot to ar nacionālo regulējumu.

When a person is incarcerated, several basic rights established by the Constitution are restricted, so a balance must be found between the goals of law enforcement and punishment. The aim of the work "Convicts' right to communication" is to analyse the development, the scope and essence of prisoners' right to communication, to compare the national regulation with the state regulation, on the advantages and disadvantages of the regulation, offering their own initiatives. To achieve the set goal, the following tasks were set in the bachelor thesis: 1)to study the historical development of prisoners' right to communication in the context of human rights; 2)to study the extent of the prisoners' right to communication; 3)to study the regulation of prisoners' right to communication in the international and national regulation; 4)to study the regulation of prisoners' right to communication in foreign countries, comparing it with the national regulation.