Personu, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu Latvijā, resocializācija

Abstract

Personu, kas sodītas ar brīvības atņemšanas sodu, resocializācijai gan nacionālajā, gan starptautiskajā mērogā pēdējos gados tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Resocializācijas elementi ir noteikti Latvijas normatīvajos aktos, un starptautiskās rekomendācijas un tiesu prakse palīdz izprast to tvērumu un nozīmi praksē. Darbā secināts, ka resocializācijas ietvaros brīvības atņemšanas iestādēs ne visiem ieslodzītajiem ir pieeja tādiem resocializācijas līdzekļiem, kā izglītībai, nodarbinātībai un brīvā laika aktivitātēm, kas varētu būt saistīts gan ar finansiālo līdzekļu trūkumu un cietumu infrastruktūras neatbilstību resocializācijas vajadzībām, gan ar brīvprātīgo, kas iesaistās ieslodzīto resocializācijas procesā, organizējot dažādas brīvā laika aktivitātes, trūkumu.

In the recent years, an increasing attention is being paid to the resocialization of persons sentenced to imprisonment, both on the nation and the international level. The elements of resocialization are defined by Latvian law, and international recommendations and case law help to understand their scope and importance in practice. As part of the work, it is concluded that not all prisoners have access to such resocialization means as education, employment and purposeful activities, which could be related to the lack of financial resources and the inadequacy of the prison infrastructure, as well as the lack of volunteers involved in the process of prisoner resocialization.