Nevainojamas reputācijas nozīme tiesu varas amatpersonu darbā

Abstract

Normatīvajos aktos tiesu sistēmas amatpersonu amatiem ir noteikta obligāta prasība pēc nevainojamas reputācijas, tomēr reputācijas prasībai likumdošanā nav noteikta konkrēta satura un robežas. Kāpēc tas ir būtiski? Darba mērķis ir noskaidrot tiesu sistēmas amatpersonu nevainojamas reputācijas prasību saturu un šī jēdziena iespējamos vērtēšanas aspektus. Darbā autore darbā apskata taisnīgumu izpratni un tiesības uz taisnīgu tiesu nepieciešamību, pēta tiesu sistēmas vēsturisko attīstību un tiesu sistēmas amatpersonu likumiskās amata prasības nacionālajos un ārvalstu normatīvajos aktos, kā arī ir izpētītas nevainojamas reputācijas prasības un saturs likumdošanā un tiesu praksē. Galvenais secinājums ir tāds, ka nevainojama reputācija ir noteikta kā likumiska prasība amatpersonām, ieņemot attiecīgo amatu, tomēr nacionālajā tiesību regulējumā nav sniegta skaidra jēdziena definīcija un nav dots vienots nevainojamas reputācijas izvērtējošo apstākļu kopums. Galvenokārt, nevainojama reputācija tiek balstīta uz to, ka personai ir vai nav sodāmība.

The legislation establishes a mandatory requirement of good repute for judicial officials, but the requirement of good repute has no specific content or limits. Why is this important? The aim of this paper is to clarify the content of the requirement of an impeachable reputation of judicial officials and possible aspects of the evaluation of this concept. In the thesis, the author discusses the understanding of justice and the necessity of the right to a fair trial, examines the historical development of the judicial system and the legal requirements of judicial officials in national and foreign laws and regulations, the requirements and content of impeccable reputation in legislation and case law are studied. The main conclusion is that, while impeccable repute is established as a legal requirement for officials to hold office, the national legal framework does not provide a clear definition of the concept and does not provide a uniform set of circumstances for assessing impeccable repute. In the main, good repute is based on whether or not a person has a criminal record.