Konstitucionālā identitāte kā pamats ECT vai EST spriedumu neizpildei

Abstract

Maģistra darbā tiek apskatīts konstitucionālās identitātes koncepts kā Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu neizpildes pamats. Darba mērķis ir izpētīt konstitucionālās identitātes harmonizēšanu ar Eiropas kopējām vērtībām, ar to saistītos problēmjautājumus, kā arī analizēt dalībvalstu tiesu praksi Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas spriedumu neizpildē. Lai sasniegtu darba mērķi, autore pēta konstitucionālās identitātes jēdzienu un tā attīstību, konstitucionālās identitātes koncepta mijiedarbību ar Eiropas Savienības tiesību pārākuma principu un starptautiskajām tiesībām, kā arī analizē Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas kompetences ierobežojumus un dalībvalstu tiesu praksi spriedumu neizpildē, pamatojoties uz konstitucionālās identitātes atrunu. Darba rezultātā tiek secināts, ka, lai pilnvērtīgi sasniegtu konstitucionālās identitātes aizsardzības mērķi, ir nepieciešams turpināt veicināt dialogu un sadarbību starp nacionālajām un pārnacionālajām tiesām, lai nodrošinātu vienotu un taisnīgu tiesisko praksi visā Eiropas Savienības un Eiropas Padomes telpā.

The Master's thesis examines the concept of constitutional identity as a ground for non-enforcement of judgments of the European Court of Justice and the European Court of Human Rights. The aim of the thesis is to examine the harmonisation of constitutional identity with the common European values, the issues related to it, as well as to analyse the case law of the Member States on the non-enforcement of judgments of the European Court of Human Rights and the Court of Justice of the European Union. In order to achieve the aim of the thesis, the author examines the concept of constitutional identity and its development, the interaction of the concept of constitutional identity with the principle of the primacy of European Union law and international law, and analyses the limitations on the competence of the European Court of Justice and the European Court of Human Rights and the practice of the courts of the Member States in not enforcing judgments based on the constitutional identity clause. As a result, it is concluded that in order to fully achieve the aim of protecting constitutional identity, it is necessary to further promote dialogue and cooperation between national and supranational courts in order to ensure a consistent and fair legal practice across the European Union and the Council of Europe area.