Spiegošana valsts drošības apdraudējuma kontekstā. Regulējums un prakse

Abstract

Valsts drošības nodrošināšana vienmēr ir bijis nozīmīgs priekšnoteikums Latvijas kā valsts pastāvēšanai. Pēdējo gadu laikā starptautisko drošības vidi satricinājuši vairāki notikumi, tādēļ aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta valsts interešu un drošības aizsardzībai, identificējot un novēršot pret Latviju vērstu apdraudējumu, tostarp, spiegošanu. Maģistra darbā sniegts spiegošanas jēdziena skaidrojums, padziļinātāk pievēršoties tieši spiegošanas jēdziena izpratnei, būtībai un tā vēsturiskajai attīstībai. Darba ietvaros autore analizē spiegošanas priekšmetu, aplūko gan Latvijā, gan ārvalstīs pastāvošo regulējumu saistībā ar spiegošanu, izdarot secinājumus par atšķirībām, problēmjautājumiem un pilnveides iespējām, kā arī pēta strīdīgos 2016. gada 21. aprīļa grozījumus Krimināllikumā.

Ensuring national security has always been an important precondition for the existence of Latvia as a country. Recently the international security environment has been shaken by several events, as more and more attention is being paid to the protection of national interests and security, identifying and preventing threats against Latvia, for example, espionage. Master's thesis provides an explanation of the concept of espionage, with a deeper focus on the understanding and historical development of the concept of espionage. The author analyzes the object of espionage, examines existing regulation related to espionage in Latvia and foreign countries, drawing conclusions about differences, problematic issues and opportunities for improvement, and examines the controversial amendments of April 21, 2016 to the Criminal Law.