Empātija kā starpniekmainīgais subjektīvā sociālekonomiskā statusa saistībai ar prosociālu rīcību

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot attiecības starp mainīgajiem subjektīvais sociālekonomiskais statuss (SSES), empātija un prosociāla rīcība. 132 respondenti aizpildīja aptauju, kura iekļāva empātijas skalu (Basic Empathy Scale, Jolliffe & Farrington, 2006; Latvijā adaptēja I. Dalbiņa, 2017), prosociālo tendenču aptauju (Prosocial Tendencies Measure, Carlo & Randall, 2002; Latvijā adaptējusi E. Stikute 2018), SSES aptauju (MacArthur SSS Scale, Adler et al., 2000, latviski adaptēta šī darba ietvaros) un 4 papildjautājumus par resursiem (brīvā laika, finanšu, emociju un fiziskie). Hipotēze, ka SSES ir pozitīvi saistīts ar empātiju, noraidījās, un tā kā neuzrādījās saistība starp SSES un prosociālu rīcību, mediācijas analīzi veikt nebija pamata. Tika atrasta vāja pozitīva korelācija starp SSES un krīzes prosociālo uzvedību, kā arī pozitīva vidēji stipra korelācija starp kopējo empātiju un kopējo prosociālo rīcību. No iepriekšminētajiem resursiem pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības tikai subjektīvi uztverto emocionālo resursu grupās, lai iesaistītos prosociālā uzvedībā.

The aim of the study was to find out the relationship among the variables subjective socioeconomic status (SSES), empathy and prosocial behavior. 132 respondents completed the survey, which included The Basic Empathy Scale (Jolliffe & Farrington, 2006; scale adapted in Latvia by I. Dalbiņa, 2017), The Prosocial Tendencies Measure (Carlo & Randall, 2002; scale adapted in Latvia by E. Stikute 2018), MacArthur Scale of Subjective Social Status (Adler et al., 2000, adapted in Latvian within this research), and 4 additional questions about resources (leisure, financial, emotional, and physical). The hypothesis that SSES is positively related to empathy was rejected, and as there was no relationship between SSES and prosocial behavior, no mediation analysis was necessary. A weak positive correlation was found between SSES and crisis prosocial behavior, as well as positive strong correlation between overall empathy and overall prosocial behavior. Among the aforementioned resources, there are statistically significant differences only in the groups of subjectively perceived emotional resources to engage in prosocial behavior.