Mentālā noguruma ietekme uz fizisko veiktspēju skrējējiem

Abstract

Pētījuma mērķis — noskaidrot, vai mentālais nogurums ietekmē fizisko veiktspēju un vai individuālie raksturlielumi — dzimums, noskrieto kilometru skaits nedēļā, treniņu skaits nedēļā, kognitīvi prasīgs darbs — mijiedarbojas ar mentālā noguruma ietekmi uz fizisko veiktspēju skrējējiem—amatieriem. 2  2 eksperimentālajā pētījumā piedalījās 39 skrējēji—amatieri (20 sievietes, 19 vīrieši, vidējais vecums 41 gads). Eksperimentālajā grupā mentālais nogurums tika raisīts ar astoņu minūšu Strūpa testu, kontroles grupā nogurdināšanas aktivitātes nebija. Mentālais nogurums tika mērīts ar mentālā noguruma vizuāli analogo skalu (MF-VAS). Fiziskās veiktspējas noteikšanai tika izmantots trīs minūšu vingrinājums no stājas balsts tupus — balsts guļus — balsts tupus (3MBT). Un uztvertā piepūle tika mērīta ar uztvertās piepūles skalu (RPE). Izmantošanai latviešu valodā tika adaptēta aptauja Kognitīvās prasības darbā (Valdehita et al., 2017). Rezultāti parādīja, ka nav konstatēta mentālā noguruma ietekme uz fizisko veiktspēju statistiski nozīmīgā līmenī. Individuālajiem raksturlielumiem — dzimums, noskrieto kilometru skaits nedēļā, treniņu skaits nedēļā, kognitīvi prasīgs darbs — netika konstatēta mijiedarbība ar mentālo nogurumu, ietekmējot fizisko veiktspēju.

The aim of this study was to investigate whether mental fatigue affects physical performance and how individual characteristics — gender, kilometers run per week, number of training sessions per week, cognitively demanding work — interact with the effect of mental fatigue on physical performance in amateur runners. 39 amateur runners (20 females and 19 males, mean age of 41 years) participated in a between-groups experimental study. Mental fatigue in the experimental group was induced by an eight-minute Stroop test, while no activity was in the control group. Mental fatigue was measured using a Mental fatigue visual analog scale (MF-VAS). Physical performance was assessed using a 3-Minute Burpee Test (3MBT). Perceived exertion was measured using the Rating of Perceived Exertion (RPE). For use in Latvian, the Cognitive Demands at Work questionnaire (Valdehita et al., 2017) was adapted. The results showed that there was no statistically significant effect of mental fatigue on physical performance. Individual characteristics such as gender, weekly running distance, number of training sessions per week, and cognitive demands at work did not show any interaction with mental fatigue effect on physical performance.