Modificētās Jeilas ēdiena atkarības skalas 2.0 adaptācija latviešu valodā

Abstract

Pētījum mērķis bija veikt Modificētās Jeilas ēdiena atkarības skalas 2.0 adaptāciju latviešu valodā un novērtēt tās psihometrisko rādītāju atbilstību oriģinālajai versijai un zinātniskajām normām. Pētījumā piedalījās 234 respondenti (74,4% sievietes) vecumā no 18 līdz 81 gadam (M = 45,99, SD = 14,64). Pētījumā tika izmantota Modificētā Jeilas ēdiena atkarības skala 2.0 (mYFAS 2.0, Schulte & Gearhardt, 2017), Trīs faktoru ēšanas aptauja R18V2 (Three-Factor Eating Questionnaire-R18V2; TFEQ-R18V2, Cappelleri et al., 2009; latviešu valodā adaptējusi Rita Rasmane, 2022) un respondentu ĶMI pašnovērtējums. Pētījuma rezultāti uzrādīja labu mYFAS 2.0 iekšējo saskaņotību (KR-20 = 0,83) un faktoriālo validitāti (1 faktora struktūra, χ2(44) = 52,19, p = 0,19, CFI, TLI = 0,98, RMSEA = 0,03). Skalas konverģentās un diskriminantās validitātes rezultāti bija neviennozīmīgi – tika atklātas ciešas pozitīvas saistības starp ēdiena atkarības simptomu skaitu, nekontrolētu ēšanu un emocionālo ēšanu, bet ne ar ĶMI. Kognitīvā atturēšanās neuzrādīja saistības ar ēdiena atkarības simptomu skaitu, taču uzrādīja saistības ar “diagnostiskajiem kritērijiem”. Kopumā skalas adaptācija paver iespējas ēdiena atkarības izpētei Latvijas kultūrvidē.

The aim of the study was to adapt the Modified Yale Food Addiction Scale 2.0 into Latvian and to evaluate its psychometric properties, relative to the original version and scientific norms. The study involved 234 respondents (74.4% women) aged 18 to 81 (M = 45.99, SD = 14.64). The study used the Modified Yale Food Addiction Scale 2.0 (mYFAS 2.0, Schulte & Gearhardt, 2017), the Three-Factor Eating Questionnaire-R18V2 (TFEQ-R18V2, Cappelleri et al., 2009; adapted to Latvian by Rita Rasmane, 2022) and respondents' self-reported BMI. Results of the study showed good internal consistency (KR-20 = .83) and factorial validity (1-factor structure, χ2(44) = 52.19, p = .19, CFI, TLI = .98, RMSEA = 0.03). The results of the scale's convergent and discriminant validity were mixed – strong positive associations were found between the number of food addiction symptoms, uncontrollable eating, and emotional eating, but not with BMI. Cognitive restraint did not show associations with the number of food addiction symptoms but did show associations with “diagnostic criteria”. Overall, the adaptation of the scale opens up opportunities for the research of food addiction in the cultural environment of Latvia.