Runas aktivācijas saistība ar publiskās uzstāšanās trauksmi

Abstract

Šī pētījuma mērķis bija empīriski noskaidrot iespējamās sakarības starp verbāla uzdevuma izpildi un subjektīvajām sajūtām, kā arī pārbaudīt eksperimenta laikā pētījuma hipotēzi, ka ārējās runas aktivācija pirms iespējama publiskās runas uzdevuma saistīsies ar zemākiem rādītājiem subjektīvajā trauksmē, pulsā un asinsspiedienā. Datu iegūšanai tika izmantots: eksperimentālais uzdevums PsyсhoPy platformā, divas aptaujas: Uztvertā stresa skala (Perceived Stress Scale, (PSS); Cohen, Kamarck, & Mermelstein, 1983), Latvijā aptauju adaptējusi Ieva Stokenberga, 2008; Sociālās trauksmes aptauja (Social interaction anxiety scale /SIAS/, Mattick & Clarke, 1998.), Latvijā adaptēta 2013.gadā. Pētījumā piedalījās 45 respondenti, statistiski analizēti dati no 41 respondenta vecumā no 28 līdz 73 gadiem (M = 44,71, SD = 10,70). Pētījuma rezultāti neparāda, ka ir statistiski nozīmīga sakarība starp verbāla uzdevuma izpildi un subjektīvajām sajūtām. Pētījuma hipotēze neapstiprinājās. Tomēr ir svarīgi novērojumi, kā arī Vilkoksona testa rezultāti liecina par subjektīvās trauksmes līmeņa statistiski nozīmīgam izmaiņām laika gaitā eksperimentālās manipulācijas rezultātā, kas var būt svarīgs informācijas avots, lai saprastu trauksmes dinamiku dažādās publiskās uzstāšanās stadijās. Atslēgas vārdi: valoda, runa, emocijas, trauksme, publiskās uzstāšanās trauksme, balss.

The aim of the study was to empirically investigate possible correlations between the execution of a verbal task and subjective feelings. Additionally, the study aimed to test the hypothesis that the activation of external speech before expected public speech task execution would be associated with lower indicators of subjective anxiety, pulse, and blood pressure. Data were obtained using an experimental task on the PsychoPy platform and two surveys: the Perceived Stress Scale (PSS; Cohen, Kamarck, & Mermelstein, 1983) adapted in Latvia by Ieva Stokenberga in 2008 and the Social Interaction Anxiety Scale (SIAS; Mattick & Clarke, 1998) adapted in Latvia in 2013. The study involved 45 participants, and data from 41 participants aged 28 to 73 years were statistically analyzed (M = 44,71, SD = 10,70). The results of the study do not indicate a statistically significant correlation between the execution of the verbal task and subjective feelings. The hypothesis of the study is not confirmed. However, there are important observations, as well as the results of the Wilcoxon test that are indicative of a statistically significant change in the level of subjective anxiety over time as a result of the experimental manipulation, which can be an important source of information to understand the dynamics of anxiety at different stages of public speaking. Key words: language, speech, emotion, anxiety, public speech anxiety, voice.