Mikromācīšanās skolēnu uzmanības uzturēšanai angļu valodas stundās 3. klasē

Abstract

Šajā diplomdarbā ir pētīta mikromācīšanās efektivitāte, uzturot 3. klases studentu, kuri apgūst angļu valodu kā svešvalodu, uzmanības loku, īpaši pašreizējā vidē, kur ir plaši izplatīti traucējumi no digitālajām ierīcēm, piemēram, datorspēlēm. Gadījuma pētījuma mērķis bija uzlabot izglītojamo koncentrēto uzmanību un izpratni, novērtējot tradicionālās mācīšanas metodes ar mikromācīšanās pieeju — īsas, mērķtiecīgas nodarbības zināšanu iegūšanai. Datu vākšanas metodes ietvēra intervijas, studentu testēšanu un novērojumus klasē, sniedzot kvalitatīvus pierādījumus tam, ka mikromācīšanās pielāgošana skolēnu kognitīvajām spējām veicina iesaistīšanos un uzkrāšanu. Šā pētījuma galvenais mērķis bija novērtēt mikroizglītības efektivitāti, lai uzturētu uzmanību un uzlabotu mācību sasniegumus tradicionālajā klasē. Šā pētījuma mērķi bija aptvert kognitīvās mācīšanās procesus, izpētīt tradicionālās un mikromācīšanās pieejas, ieviest gadījuma izpētes metodoloģiju, izmantot metodisko triangulāciju un izvērtēt mikromācīšanās pieeju ietekmi uz skolēnu uzmanību. Pētniecības jautājums ir šāds: kā mikroizglītības pieejas ietekmē skolēnu uzmanību angļu valodas nodarbību laikā 3. klasē? 61 lappušu garajā diplomdarbā un pielikumos sniegts visaptverošs pētījums par mikroizglītības iekļaušanu mūsdienu izglītības metodēs. Atslēgvārdi: mikromācīšanās, uzmanības loks, izglītojošā neirozinātne, kognitīvās slodzes teorija, pedagoģiskās pieejas, mācību saglabāšana, skolēnu iesaiste.

This diploma paper investigates the efficacy of microlearning in sustaining the attention span of Form 3 students learning English as a foreign language, particularly in the current environment where distractions from digital devices, such as computer games, are widespread. The aim of the case study was to enhance learners' focused attention and comprehension by evaluating conventional teaching methods with microlearning approaches—brief, targeted sessions for acquiring knowledge. Data collection methods included interviews, student testing, and classroom observations, providing qualitative evidence that tailoring microlearning to students' cognitive abilities enhances involvement and retention. The primary aim of this study was to assess the efficacy of microlearning for sustaining attention in traditional classroom environments. The objectives of this study were to comprehend cognitive learning processes, explore traditional and microlearning approaches, implement a case study , utilise methodological triangulation, and evaluate the impact of microlearning approaches on student attention. The research question is: How do microlearning approaches impact students' attention during English lessons in Form 3? The 61-page diploma paper and appendices present a comprehensive examination of the incorporation of microlearning into contemporary educational methods. Keywords: microlearning, attention span, educational neuroscience, cognitive load theory, pedagogical approaches, learning retention, student engagement.