Personifikācijas izmantošana refleksijas daļas dažādošanai angļu valodas stundās 7. klasēs

Abstract

Šajā darbā aplūkota personifikācijas kā projektīvās metodes izmantošanas iespējas, lai veicinātu refleksijas procesu klasē. Ierastās refleksijas metodes, piemēram, tieša iztaujāšana ne vienmēr dod gaidīto rezultātu. Skolēni atbild īsi, formāli, neiesaistoties pieredzes pārdomās un atziņu formulēšanā. Nemeklējot dziļākus cēloņus šādai skolēnu reakcijai, tika mēģināts rast risinājumu paša refleksijas procesa dažādošanā. Izmantojot projekcijas mehānismu, cil-vēki spēj brīvāk un vieglāk pastāstīt par savu pieredzi, un to izmanto vairākās pētījumu noza-rēs. Lai noskaidrotu, vai šāda pieeja būtu izmantojama arī skolēnu vidē un vai tā mudinātu skolēnus brīvāk un izsmeļošāk izteikt savas domas un izjūtas, tika veikts salīdzinošs pētījums. Pētījumā tika salīdzinātas trīs refleksijas metodes – tieši jautājumi un atbildes mutiski; rakstiska refleksija, atbildot uz identiskiem jautājumiem un projektīvā refleksija – atbildes uz tiem pašiem jautājumiem, stāstot par iedomātā klasesbiedra pieredzi. Pētījums notika trīs 7. klašu angļu valodas grupās, pamīšus izmantojot un fiksējot trīs refleksijas metožu rezultātus. Mutiskās atbildes tika ierakstītas audio, bet rakstiskās refleksi-jas tika veiktas uz parakstītām lapiņām un ievāktas. Dati tika transkribēti un kodēti. Datu ana-līze tika veikta izmantojot kvalitatīvo kontentanalīzes metodi un salīdzinošu kvantitatīvo ana-līzi. Rezultātu analīze ļauj secināt, ka personifikācija kā metode ir izmantojama refleksijas procesa dažādošanai. Novērojami līdzīgi vai labāki rezultāti tādos parametros kā atbilžu daudzveidība un domas dziļums - t.i. stundas pieredze tiek apzināta plašāk, precīzāk un iz-smeļošāk. Bez tam refleksijas metožu dažādošana var būt interesantāka arī pašiem skolēniem. Pētījuma pieredze ļauj ieteikt šo metodi izmantošanai vēl jaunākās vecuma grupās, lai vingrinātu refleksijas prasmes; izmantot kā kopīgas refleksijas uzdevumu grupā, veidojot ko-pīgu un savstarpēji papildinošu ainu, par to, kas notika, un kādas atziņas sniedza konkrētā mācību stunda. Izstrādāto iedomātā klasesbiedra tēlu varētu izmantot arī, lai izzinātu citas skolēnu vajadzības un problēmas skolas dzīvē. Atslēgvārdi: Refleksija, personifikācija, projektīvās tehnikas, skolēnu iesaistīšanās.

This paper examines the potential of personification as a reflective technique in the classroom. While conventional methods of reflection, such as direct questioning, may yield some results, they often fail to elicit the desired depth of reflection. Pupils tend to respond briefly and formally, without engaging in the process of reflection and formulating insights. In light of this, a solution was sought in the form of diversifying the process of reflection itself. The mechanism of projection enables individuals to express themselves more freely and openly about their experiences. This approach has been employed in various fields of re-search. A comparative study was conducted to ascertain whether this method would also pro-ve effective in a classroom environment, and to determine whether it would encourage pupils to express their thoughts and feelings more freely and fully. The study compared three methods of reflection: direct questions and answers orally; written reflection in response to identical questions; and projective reflection – answering the same questions by recounting the experiences of an imaginary classmate. The study was conducted in three English groups of Grade 7, with each group alter-nating between the three reflection methods. Oral responses were audio-recorded, while writ-ten reflections were made on signed slips of paper and collected. The data were transcribed and coded. The data were analysed using qualitative content analysis and comparative quanti-tative analysis. Conclusions: Personification can be used as a method to diversify the process of ref-lection. The results were comparable or superior in terms of diversity and depth of responses, indicating a more comprehensive and accurate identification of the lesson's experience. Furthermore, the diversification of reflection methods can be more engaging for pupils. The results of the research indicate that this method can be used with younger age groups to develop reflection skills. It can be employed as a collaborative reflection task within the group, creating a shared and complementary understanding of the lesson's outcomes and insights. The image of the imaginary classmate can also be used to identify other needs and challenges faced by pupils in their school life. Keywords: reflection, personification, projective techniques, pupil engagement.