NOVECOŠANAS IZPRATNE SAISTĪBĀ AR APMIERINĀTĪBU AR DZĪVI UN PERSONĪBAS IEZĪMĒM PIEAUGUŠAJIEM VIRS 50 GADU VECUMA

Abstract

Pētījuma mērķis ir noskaidrot kāda ir personības iezīmju, apmierinātības ar dzīvi un sociodemogrāfisko rādītāju ietekme un saistības ar novecošanas izpratnes ieguvumiem un zaudējumiem vecumgrupā virs 50 gadiem. Pētījuma izlasi veidoja 204 respondenti, kuri anketu aizpildīja tiešsaistē. Respondentu vecumgrupa bija 50 – 65 gadi, ar vidējo vecumu 57,51 (SD = 4,65) gadi.102 jeb 50% izlases dalībnieku bija sievietes un 50% - vīriešu. Novecošanas izpratnei tika izmantota saīsinātā Novecošanas pieredzes aptauja (Kaspar et al., 2018; latviski adaptējusi Stūre, 2022). Subjektīvās labklājības mērīšanai tika izmantota Apmierinātības ar dzīvi skala (Diener, Emmons, Larsen & Griffin, 1985, latviski adaptējusi Upmane, 2010). Personības iezīmju noteikšanai tika izmantota „Lielā Piecinieka” personības iezīmju aptauja (John & Srivastava, 1999, adaptēta latviešu valodā - Austers, 2007; Perepjolkina, Kālis, 2012). Papildus tika ievākti demogrāfiskie dati. Regresijas analīzes rezultāti liecina, ka cilvēki, kuriem piemīt augstāka atvērtība pieredzei un apzinīgums, vairāk saskata novecošanas procesā ieguvumus, savukārt neirotisms prognozē vairāk zaudējumus novecošanas izpratnē. Apmierinātībai ar dzīvi arī tika konstatēta statistiski nozīmīga saistība - apmierinātāki cilvēki novecošanas izpratnē saskata vairāk ieguvumus. Pētījuma rezultāti neapstiprina novecošanas izpratnes dzimumatšķirības. Ekonomiski aktīviem cilvēkiem ir tendence saredzēt novecošanas pieredzes ieguvumus, savukārt cilvēki, kuri dzīvo vieni, saredz novecošanas pieredzes zaudējumus.

The aim of the study is to find out the influence and relationship of personality traits, life satisfaction and sociodemographic indicators with gains and losses of age-related changes in the age group over 50 years. The research sample consisted of 204 respondents who filled out the questionnaire online. The age group of the respondents was 50-65 years, with an average age of 57.51 (SD = 4.65) years. 102, or 50% of the sample participants were women and 50% were men. Awarenes of age-related changes (short version) was used to measure age related changes (Kaspar et al., 2018; adapted to latvian - Stūre, 2022). The Satisfaction with Life Scale (Diener, Emmons, Larsen & Griffin, 1985, adapted to latvian - Upmane, 2010) was used to measure subjective well-being. The "Big Five" personality trait survey was used to determine personality traits (John & Srivastava, 1999, adapted to latvian - Austers, 2007; Perepjolkina, Kālis, 2012). Additionally, demographic data were collected. The results of the regression analysis show that people with higher openness and conscientiousness see more gains in the aging process, while neuroticism predicts more losses in awareness of age-related changes. A statistically significant relationship was also found for life satisfaction - more satisfied people see more gains in awareness of age- related changes. The results of the study do not support gender differences in awareness of age- related changes. Economically active people tend to see gains in awareness of age-related changes, while people who live alone tend to see losses in awareness of age-related changes.