Kombinētu mācību pieeja vidusskolas kursā "Programmēšana I"

Abstract

Četri OECD scenāriji izglītības nākotnei prognozē, ka mācību procesa digitalizācija turpināsies un mācību process autonomija skolēniem skolā palielināsies. Šajos četros scenārijos tiek uzsvērts, ka mācīšanās process kļūs ar vien elastīgāks, un mācību programmai un tās saturam jābūt mainīgam. Kā viena no iespējām izglītības iestādēm virzīties uz šiem nākotnes scenārijiem ir kombinētu mācību pieejas īstenošana. Latvijā, līdz šim ir veikti tikai daži pētījumi par kombinētu mācību pieejas ieviešanas iespējām skolās, tāpēc maģistra darba pētījuma mērķis ir teorētiski izpētīt un empīriski pārbaudīt kombinētu mācību pieejas īstenošanas iespējas kursā “Programmēšana I” vidusskolā. Mērķa sasniegšanai tika veikta literatūras analīze par mācību procesa pamatojumu kursā “Programmēšana I” vidusskolā, analizēts kombinētu mācību teorētiskais raksturojums un pētīts kombinētu mācību kursa dizains un kritēriji. Tika izstrādāts kursa tematiskais plāns, un viena temata nodarbību plāni atbilstoši kombinētu mācību pieejai, autors un divi eksperti veica nodarbības plānu novērtēšanu ar kartēšanas metodi. Pētījuma rezultātā tika secināts, ka Hārvarda universitātes datorzinātņu kursu digitālie mācību līdzekļi un tiešsaistes rīki ir adaptējami kursam “Programmēšana I” atbilstoši kombinētu mācību pieejai un Latvijas izglītības standartam. Kopumā var secināt, ka kartēšana ir piemērota metode, ar kuras palīdzību novērtēt nodarbību plānu atbilstību kombinētu mācību pieejai pēc to izstrādes procesa, kā arī lai veiktu nepieciešamos uzlabojumus.

Four OECD scenarios for the future of education predict that the digitalization of the learning process will continue and student autonomy in schools will increase. These four scenarios emphasize that the learning process will become increasingly flexible, and the curriculum and its content must be adaptable. One of the possibilities for educational institutions to move towards these future scenarios is the implementation of a blended learning approach. In Latvia, only a few research have been conducted so far on the possibilities of implementing a blended learning approach in schools. Therefore, the aim of this master's thesis research is to theoretically explore and empirically test the possibilities of implementing a blended learning approach in the "Programming I" course in upper secondary school. To achieve this goal, a literature analysis was conducted on the rationale for the learning process in the "Programming I" course in upper secondary school, the theoretical characteristics of blended learning were analyzed, and the design and criteria of blended learning courses were studied. A thematic course plan was developed, along with lesson plans for one topic according to the blended learning approach. The author and two experts evaluated the lesson plans using the mapping method. As a result of the research, it was concluded that the digital learning materials and online tools of Harvard University's computer science courses are adaptable to the "Programming I" course in accordance with the blended learning approach and the Latvian education standard. Overall, it can be concluded that mapping is an appropriate method to assess the alignment of lesson plans with the blended learning approach after their development process, as well as to make necessary improvements.