Show simple item record

dc.contributor.advisorUpmane, Anda
dc.contributor.authorVilne, Kristīne
dc.contributor.otherLatvijas Universitāte. Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte
dc.date.accessioned2025-05-27T01:05:14Z
dc.date.available2025-05-27T01:05:14Z
dc.date.issued2025
dc.identifier.other106196
dc.identifier.urihttps://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/67766
dc.description.abstractPētījuma mērķis bija izpētīt saistības starp piederības izjūtu dabai, dabā došanās biežumu un dažādu aktivitāšu veidu biežumu ar pašnovērtēto veselības stāvokli un subjektīvo laimes izjūtu. Pētījumā piedalījās 166 respondenti (133 sievietas un 33 vīrieši) vecumā no 18 līdz 75 gadiem (M = 42,60). Datu ievākšanai tika izmantotas Piederības izjūta dabai skala (Nisbet et. al. 2008b), Subjektīvās laimes izjūtas skala (Lyubomirsky & Lepper, 1999), vienas vienības jautājums, lai novērtētu pašnovērtēto veselības stāvokli, kā arī darba ietvaros izveidotie jautājumi par dabā došanās biežumu kopumā un dažādu aktivitāšu veidiem un to biežumu dabas vidē. Pētījumā tika apstiprināts, ka piederības izjūta dabai ir statistiski nozīmīga pozitīva saistība ar subjektīvo laimes izjūtu un pašnovērtēto veselības stāvokli, un tika atklāts, ka piederības izjūta dabai ir statistiski nozīmīgi pozitīvi saistīta arī ar visām aktivitāšu veidu grupām dabā. Kā arī tika atklātas statistiski nozīmīgas pozitīvas saistības starp subjektīvo laimes izjūtu un pašnovērtēto veselības stāvokli ar dabā došanās biežumu kopumā un arī visām aktivitāšu veidu grupām, izņemot garīgo aktivitāšu biežumu dabā. Pašnovērtēto veselības stāvokli prognozēja izklaides un aktīvo aktivitāšu biežums dabā, savukārt subjektīvo laimes izjūtu prognozēja gan izklaides un aktīvo aktivitāšu biežums dabā, gan arī piederības izjūtas dabai skalas apakšskala “Pats”.
dc.description.abstractThe aim of the study was to explore the relationships between nature relatedness, the frequency of visits to nature, and the frequency of different types of activities in nature with self-rated health status and subjective happiness. The study involved 166 participants (133 women and 33 men) aged 18 to 75 years (M = 42.60). Data were collected using the Nature Relatedness Scale (Nisbet et al., 2008b), the Subjective Happiness Scale (Lyubomirsky & Lepper, 1999), a single-item question to assess self-rated health status, and custom-designed questions on the overall frequency of visits to nature and the frequency of various types of activities in nature. The study confirmed that nature relatedness is significantly positively associated with both subjective happiness and self-rated health status. Additionally, it revealed a statistically significant positive association between nature relatedness and the frequency of activities in nature. Statistically significant positive associations were also identified between subjective happiness, self-rated health status, and the overall frequency of visits to nature, as well as the frequency of all activity types in nature, except for spiritual activities. Self-rated health status was predicted by the frequency of recreational and active activities in nature, whereas subjective happiness was predicted by frequency of recreational and active activities in nature as well as the "Self" subscale of the Nature Relatedness Scale.
dc.language.isolav
dc.publisherLatvijas Universitāte
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess
dc.subjectPsiholoģija
dc.subjectpiederības izjūta dabai
dc.subjectveselība
dc.subjectlaime
dc.subjectaktivitāšu biežums dabā
dc.titlePašnovērtētais veselības stāvoklis un laimes izjūta saistībā ar piederības izjūtu dabai un aktivitātēm dabā
dc.title.alternativeThe Relationship Between Self-Rated Health, Subjective Well-Being, Nature Relatedness, and Outdoor Activities.
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/bachelorThesis


Files in this item

Thumbnail

This item appears in the following Collection(s)

Show simple item record