Agrīnas neadaptīvas shēmas, uztvertais sociālais atbalsts un depresijas pazīmes jaunajām māmiņām gada laikā pēc bērna piedzimšanas

Abstract

Pētījuma mērķis ir apskatīt pastāvošās saistības starp pēcdzemdību depresijas pazīmēm jaunajām māmiņām gada laikā pēc bērna piedzimšanas, agrīnām neadaptīvām shēmām un uztverto sociālo atbalstu. Pētījuma papildus jautājums ir noskaidrot pastāvošās saistības starp agrīnām neadaptīvām shēmām, uztverto sociālo atbalstu, pēcdzemdību depresijas pazīmēm un sievietes sociodemogrāfiskajiem datiem. Pētījumā piedalījās 99 jaunās māmiņas, kuru jaunākā bērna vecums ir no 2 nedēļām līdz 12 mēnešiem. Tika izmantotas aptaujas: Janga shēmu aptauja, Edinburgas pēcdzemdību depresijas skala, Daudzdimensionālā uztvertā sociālā atbalsta skala, sociodemogrāfisko datu aptauja (vecums, izglītības, ģimenes stāvoklis, bērnu skaits, jaunākā bērna vecums, grūtniecība ir bijusi plānota vai neplānota, apmierinātība ar dzemdību pieredzi). Bakalaura darba ietvaros apskatītajām piecām agrīnām neadaptīvām shēmām- emocionālā deprivācija, sociālā izolācija, defektivitāte, perfekcionisms un pamestība- ir statistiski nozīmīga saistība ap pēcdzemdību depresijas pazīmēm. Pastāv statistiski nozīmīga vidēji cieša negatīva saistība pēcdzemdību depresijas simptomiem ar uztverto sociālo atbalstu. Statistiski nozīmīgas negatīvas vājas saistības pastāv starp uztverto sociālo atbalstu un apskatītajām 4 shēmām, izņemot- perfekcionismu. Sievietes vecums, bērnu skaits, jaunākā bērna vecums nav statistiski nozīmīgi saistīts ar pēcdzemdību depresiju un uztverto sociālo atbalstu, bet pastāv statistiski nozīmīga negatīva ļoti vāja saistība starp vecumu un shēmām pamestība un sociālā izolācija, statistiski nozīmīga vāja negatīva saistība ir starp bērnu skaitu un uztverto sociālo atbalstu. Apmierinātībai ar dzemdību pieredzi ir pozitīva saistība ar uztverto sociālo atbalstu, un, savukārt, negatīva saistība ar emocionālās deprivācijas un defektivitātes shēmām. Apmierinātībai ar dzemdību pieredzi ir saistība ar pēcdzemdību depresijas pazīmēm. Sievietēm, kuras neplānoja grūtniecību, ir statistiski nozīmīgi augstāki rādītāji sociālās izolācijas shēmai, salīdzinot ar tām, kuras plānoja grūtniecību. Sievietēm ar augstāko izglītību salīdzinoši ir zemāki rādītāji pamestības shēmai, un pastāv lielāki uztvertā sociālā atbalsta rādītāji. Izglītībai nav atrasta sakarība ar pēcdzemdību depresijas pazīmēm.

The aim of the study is to examine existing associations between postpartum depressive symptoms for new mothers within a year after the birth of a child, early maladaptive schemes and perceived social support. An additional question of the study is to find out the existing relationships between early maladaptive schemas, perceived social support, postpartum depressive symptoms and women's sociodemographic data. Surveys of 99 young women were included in the study for mothers whose youngest child is between 2 weeks and 12 months old. Surveys were used: Young's Schema Survey, Edinburgh Postpartum Depression Scale, Multidimensional Perceived social support scale, survey of sociodemographic data (age, education, marital status, number of children, age of the youngest child, whether the pregnancy was planned or unplanned, satisfaction with childbirth experience). For the five early maladaptive schemes examined in the framework of the bachelor thesis- emotional deprivation, social isolation, defectiveness, perfectionism and abandonment- there are statistically significant associations with postpartum depressive symptoms. There is statistically significant moderately strong negative association of postpartum depressive symptoms with perceived social support. Statistically significant negative weak associations exist between perceived social support and for the 4 discussed schemes, except - perfectionism. Age of woman, number of children, youngest child age is not statistically significantly related to postpartum depression and perceived social support, but there is a statistically significant negative very weak relationship between age and schemes abandonment and social isolation. Statistically significant weak negative relationship exists between number of children and perceived social support. Satisfaction with the birth experience has a positive relationship with perceived social support, and, in turn, a negative relationship with emotional deprivation and dysfunctional schemas. Satisfaction with the birth experience is associated with symptoms of postpartum depression. For women, who did not plan pregnancy, there are statistically significant higher scores for the social isolation scheme, compared to those who planned to become pregnant. There is no relationship found between education and signs of postpartum depression.