Pusaudžu apmierinātības ar dzimuma identitāti saistība ar uztverto vecāku attieksmi pret dzimuma izpausmēm un emocionālo atbalstu

Abstract

Šī pētījuma mērķis bija izpētīt pastāvošo saistību starp pusaudžu apmierinātību ar savu dzimuma identitāti un uztverto vecāku attieksmi pret dzimuma izpausmēm un uztverto emocionālo atbalstu. Pētījumā piedalījās 143 respondenti vecumā no 16 līdz 18 gadiem – 103 meitenes (M = 16,83, SD = 0,84) un 40 zēni (M = 16,88, SD = 0,79), kuru audzināšanā piedalās vismaz viens no vecākiem. Pētījumā tika izmantota dzimuma identitātes/dzimuma disforijas aptauja pusaudžiem un pieaugušajiem (The gender identity/gender dysphoria questionnaire for adolescents and adults; Deogracias et al., 2007), kā arī vecāku attieksmes aptaujas (Parental bonding instrument (PBI); Parker et al., 1979) apakšskala “Emocionālais siltums” un apakšskala “Uztvertais sociālais atbalsts no ģimenes” no Uztvertā sociālā atbalsta daudzdimensionālās skalas (Multidimensional scale of perceived social support (MSPSS); Zimet et al., 1988). Pētījuma ietvaros tika izveidota jauna aptauja – Uztvertā vecāku attieksme pret dzimuma izpausmēm (Parental attitudes towards gender expression; Grugulis, 2025). Pētījuma rezultāti norāda uz to, ka pusaudžu apmierinātība ar savu dzimuma identitāti pozitīvi saistās ar subjektīvo vecāku attieksmes pret dzimuma izpausmēm novērtējumu un uztverto emocionālo atbalstu no vecākiem. Tika konstatētas saistību atšķirības starp uztverto emocionālo atbalstu atsevišķi mātēm un tēviem un pusaudžu apmierinātību ar dzimuma identitāti. Pētījumā netika novērotas dzimumatšķirības zēnu un meiteņu apmierinātībā ar dzimuma identitāti un uztvertajā vecāku attieksmē pret dzimuma izpausmēm, un uztvertajā emocionālajā atbalstā no vecākiem. Pētījumā tika secināts, ka apmierinātība ar savu dzimuma identitāti ir saistīta ar to, kā vecāki vērtē dzimuma izpausmes un kā tiek uztverts vecāku sniegtais atbalsts, turklāt šīs saistības nav atkarīgas no pusaudža dzimuma.

This study aimed to investigate the relationships between adolescents' satisfaction with their gender identity, perceived parental attitudes toward gender expression, and perceived emotional support. 143 respondents participated in this study, age 16 to 18, of whom 103 were girls (M = 16.83, SD = 0.84) and 40 were boys (M = 16.88, SD = 0.79)—all raised by at least one parent. The research utilized the Gender Identity/Gender Dysphoria Questionnaire for Adolescents and Adults (Deogracias et al., 2007), the Emotional Warmth subscale of the Parental Bonding Instrument (PBI; Parker et al., 1979), and the Family Support subscale from the Multidimensional Scale of Perceived Social Support (MSPSS; Zimet et al., 1988). Additionally, a new survey, Parental Attitudes Towards Gender Expression (Grugulis, 2025), was developed specifically for this study. The results indicate that adolescents' satisfaction with their gender identity is positively associated with subjective evaluations of parental attitudes towards gender expression, as well as with perceived emotional support from parents. Differences were observed in the associations between perceived emotional support from mothers and fathers and adolescents’ satisfaction with their gender identity. No gender differences were found between boys and girls in terms of satisfaction with their gender identity, perceived parental attitudes towards gender expression, or perceived emotional support from parents. The findings suggest that satisfaction with one’s gender identity is associated with how parents perceive gender expression and the emotional support they provide, moreover, these associations are not influenced by the adolescent’s gender.