Emociju ietekme uz viltus atmiņu veidošanos

Abstract

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai emocijas ar negatīvu valenci (riebums un skumjas) samazinās viltus atmiņu veidošanos un pozitīvas valences emocijas (prieks) palielinās viltus atmiņu veidošanos, ierosinot konteksta emocijas, un vai riebumam būs lielāka ietekme uz viltus atmiņu veidošanos nekā skumjām. Pētījuma gala izlasi veidoja 74 dalībnieki (N=74), (n=16, skumjas; n=22,riebums; n=19, prieks; n=17, neitrāls). Pētījumā tika ierosinātas emocijas, izmantojot pilotpētījumā pārbaudītus emocijierosināšanas videomateriālus. Viltus atmiņas tika ierosinātas, izmantojot dezinformācijas paradigmu. Dalībnieki noskatījās videomateriālu, pēc kura sekoja videomateriāla apraksts ar iekļautām sešām viltus detaļām, kas oriģināli netika attēlotas. Pēc tam dalībniekiem bija jāatbild uz 12 patiesiem un 6 atvērta tipa uzvedinošiem viltus atmiņu jautājumiem par videomateriālā redzēto. Ja dalībnieks sniedza atbildi uz uzvedinošo jautājumu, kas nebija novērota videomateriālā, tā tika ieskaitīta kā viltus atmiņa. Kopā viltus atmiņu rezultāti sastādīja 0-6 punktus. Prieka, skumju un riebuma emociju grupas neuzrādīja statistiski nozīmīgas atšķirības viltus atmiņu rezultātos, tomēr riebuma emociju grupa uzrādīja augstākus viltus atmiņu rādītājus par prieka un skumju emociju grupu tendenču līmenī.

The aim of the study was to determine whether emotions with negative valence (disgust and sadness) reduce the formation of false memories, and whether emotions with positive valence (joy) increase the formation of false memories by inducing contextual emotions. Additionally, it aimed to explore whether disgust has a greater impact on the formation of false memories than sadness. The final sample consisted of 74 participants (N=74), (n=16, sadness; n=22, disgust; n=19, joy; n=17, neutral). Emotions were induced using video materials that had been validated in a pilot study for emotion induction. False memories were elicited using the misinformation paradigm. Participants watched a video, followed by a description of the video that included six false details not originally depicted. Subsequently, participants were asked 12 true and 6 open-ended leading false memory questions about the content of the video. If a participant provided an answer to a leading question that was not observed in the video, it was counted as a false memory. Overall, false memory scores ranged from 0 to 6 points. The joy, sadness, and disgust emotion groups did not show statistically significant differences in false memory scores. However, the disgust emotion group demonstrated higher false memory scores compared to the joy and sadness groups at a tendency level. Key words: emotions, false memories, context emotions, recognition bias