Dailes teātra komunikācija problēmsituācijās (2020.-2024. gads)

Abstract

Bakalaura darba “Dailes teātra komunikācija problēmsituācijās (2020.-2024. gads)” mērķis ir noskaidrot vai un kā Dailes teātra komunikācija problēmsituācijās, kuras risinājušās laika posmā no 2020. gada līdz 2024. gadam, ir ietekmējusi viņu reputāciju sabiedrības acīs un kāda ir efektīvākā komunikācijas prakse problēmsituācijās. Tā teorētiskajā daļā tiek izprasti tādi jēdzieni, kā problēmsituācija, kā to definēt un kā vislabāk organizācijām komunicēt to gadījumā, kas ir reputācija, kā to visefektīvāk veidot un noturēt, kādi ir potenciālie riski, kas var apdraudēt labu reputāciju, visbeidzot tiek apskatīts kā tiek veidota komunikācija tieši kultūras iestādēs. Lai veiktu pētījumu, tiek izmantotas gan kvalitatīvās pētniecības metodes, attiecīgi daļēji strukturētas intervijas ar komunikācijas speciālistu un kultūras žurnālisti un mediju publikāciju kvalitatīvā kontentanalīze, gan kvantitatīvā pētniecības metode – aptauja internetā (104 respondenti). Darbs palīdz izprast kā veidot veiksmīgu komunikāciju kultūras iestādēm, šajā gadījumā tieši Dailes teātrim, kā šī komunikācija varētu izmainīties problēmsituāciju gadījumos, kā sabiedrība vērtē Dailes teātri, tā komunikāciju un reputāciju, kas varētu mainīt, uzlabot viņu vērtējumu.

The aim of the bachelor thesis “Dailes theatre communication in problematic situations (2020-2024)” is to find out whether or how the communication of Dailes Theatre in problematic situations that have occurred in the period from 2020 to 2024 has affected their reputation in the eyes of the public and what are the most effective communication practices in problematic situations. The theoretical part of the paper explores concepts such as problem situations, how to define them and how organisations can best communicate in the event of a problematic situation, what is reputation, how best to build and maintain it, what are the potential risks to a good reputation, and finally how communication is done in cultural institutions. The research methods used are both qualitative, namely semi-structured interviews with a communication specialist and a cultural journalist, and a qualitative counter-analysis of media publications, and quantitative, namely an online survey (104 respondents). The work can helps to understand how cultural institutions can develop successful communication, in this case specifically for Dailes Theatre, how this communication could change in the event of problematic situations, how the public evaluates Dailes Theatre, its communication and reputation, what could change, improve their evaluation.