Libānas-Izraēlas attiecību izvērtējums

Abstract

Maģistra darba „Libānas – Izraēlas attiecību izvērtējums” mērķis ir izpētīt, kādēļ nenotiek sarunas starp Libānu un Izraēlu, un identificēt attiecību normalizācijas galvenos šķēršļus. Tuvo Austrumu diskursā galvenā uzmanība tiek pievērsta Palestīnas – Izraēlas attiecībām, atstājot novārtā konfliktu starp Libānu un Izraēlu, kas kopš 1967. gada ir kļuvis par plašāka arābu – Izraēlas konflikta risināšanas vietu. Izmantojot Roberta Patnama divu līmeņu spēles ietvaru, secināts, ka sarunu neesamība un nespēja uzlabot attiecības saistīta ar iekšpolitikas un starptautiskās vides faktoriem. Lai gan attiecību normalizācija sniegtu ieguvumus, abu valstu līderi apzinās, ka sarunas par attiecību normalizāciju ir pārāk sarežģītas iekšpolitisko faktoru un starptautiskā spiediena dēļ, tādēļ valstu līderi jau kopš 1994. gada atturas no iesaistīšanās sarunās par attiecību normalizāciju.

The aim of the master's thesis “Evaluation of the relations between Lebanon and Israel” is to investigate why negotiations between Lebanon and Israel are not taking place and to identify the main obstacles to the normalization of relations. In the Middle East discourse, the main focus is on the Palestinian-Israeli relationship, neglecting the conflict between Lebanon and Israel, which since 1967 has become the site of the wider Arab-Israeli conflict. Using Robert Putnam's two-level game framework, it is concluded that the absence of negotiations and the inability to improve relations is related to factors of domestic politics and the international environment. Although the normalization of relations would bring benefits, the leaders of both countries are aware that negotiations on the normalization of relations are too complicated due to domestic political factors and international pressure, therefore the leaders of the countries have refrained from engaging in negotiations on the normalization of relations since 1994.