Kā lietas notiek: dzimtes vardarbība un ciešanas raisošas ēšanas prakses

Abstract

Šis maģistra darbs pēta, kā sievietes pārvar pretrunas un spriedzi starp sociālām normām un ciešanas raisošām ēšanas praksēm dzimtes vardarbības kontekstā. Balstoties uz vairāk nekā desmit gadu pētnieces personīgo pieredzi un antropoloģijas pētījumiem, šis darbs izzina komplicēto mijiedarbību starp sociālām normām un sieviešu iemiesotām pieredzēm. Izmantojot pieeju, kas sintezē dzimtes strukturālās vardarbības, ikdienas vardarbības un iemiesotības jēdzienus, kā arī iekļauj autoetnogrāfiju kā datu avotu, pētījums tiecas papildināt antropoloģiskās zināšanas par to, kāpēc sievietes turpina iesaistīties ciešanas raisošās ēšanas praksēs kā veidu vardarbīgu pieredžu pārvarēšanai. Šis pētījums sniedz kultūrspecifisku skatījumu uz ciešanas radošām ēšanas praksēm sieviešu vidū Latvijā, piedāvājot ieskatus plašākos sociālos un kultūras procesos, kas veido šīs uzvedības.

This master's thesis explores how women navigate the contradictions and tensions between societal norms and distressing eating practices within the context of gendered violence. Drawing on over a decade of personal researher's experience and anthropological research, the study investigates the complex interplay between societal norms and embodied experiences. By employing an approach that synthesizes concepts of gendered structural violence, everyday violence, and embodiment, and incorporating autoethnography as a source of data, the research aims to complement anthropological knowledge regarding why women continue to engage in harmful eating practices as a means of navigating violent experiences. This study provides a culturally specific perspective on distressing eating practices among women in Latvia, offering insights into the broader societal and cultural forces that shape these behaviors.