Eiropas Savienības tiesas jurisdikcija kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros pieņemto ierobežojošo pasākumu apstrīdēšanā

Abstract

Ierobežojošie pasākumi ir kļuvuši par vienu no izmantotākajiem līdzekļiem, ar kā palīdzību Eiropas Savienības Padome īsteno kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķus. Tomēr, palielinoties tiesību aktu skaitam, kas nosaka ierobežojošos pasākumus, palielinās arī lietu skaits Eiropas Savienības tiesā. Personas, kuras uzskata, ka to tiesības ir pārkāptas ar iepriekš minētajiem tiesību aktiem, vēršas Eiropas Savienības tiesā ar lūgumu vērtēt pret tām noteikto ierobežojošo pasākumu tiesiskumu. Tiesas attieksme pret šādām prasībām ir divējāda – tā var pieņemt iesniegtās prasības izskatīšanai vai arī noraidīt, ja tā uzskata, ka prasības iesniedzējs neatbilst prasības iesniegšanas nosacījumiem. Līdz ar to maģistra darba ietvaros tiek vērtēts, kādas personas un kādiem nosacījumiem izpildoties var iesniegt prasību Eiropas Savienības tiesā, lai apstrīdētu Eiropas Savienības Padomes pieņemta lēmuma un regulas tiesiskumu, kas nosaka ierobežojošos pasākumus. Tāpat darba ietvaros tiek pievērsta uzmanība attiecībā uz personas tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzību. Darba ietvaros tiek analizēti Eiropas Savienības dibināšanas līgumu saturs, Eiropas Savienības tiesas sniegtās atziņas un tiesību doktrīnā pastāvošā izpratne attiecībā uz maģistra darba ietvaros uzdotajiem jautājumiem. Kā arī tiek analizēti Eiropas Savienības Padomes pieņemto lēmumu un regulu, kas nosaka ierobežojošos pasākumus, regulējums, lai noteiktu, kādi ierobežojošie pasākumi ir uzskatāmi par tādiem, kas personai sniedz tiesības sniegt prasību Eiropas Savienības tiesā.

Restrictive measures have become one of the most commonly used tools through which the Council of the European Union implements the objectives of the Common Foreign and Security Policy. However, with the increasing number of legislative acts establishing restrictive measures, the number of cases before the Court of Justice of the European Union is also increasing. Individuals who believe that their rights have been violated by the aforementioned legislative acts turn to the Court of Justice of the European Union, requesting an assessment of the legality of the restrictive measures imposed on them. The court's response to such claims can be twofold – it may accept them for consideration or reject them if it deems that the claimant does not meet the conditions for submission. Therefore, this thesis evaluates which individuals and under what conditions can submit a claim to challenge the legality of decisions and regulations adopted by the Council of the European Union that establish restrictive measures. Additionally, attention is paid within the thesis to the rights of individuals to seek compensation for damages incurred. The thesis analyzes the content of the Treaties on the Functioning of the European Union, the case law of the Court of Justice of the European Union, and the existing legal doctrine regarding the questions raised in the thesis. It also examines the decisions and regulations adopted by the Council of the European Union that establish restrictive measures to determine which of them are considered to grant individuals the right to submit a claim to the Court of Justice of the European Union.