Zinātnes komunikācija par izglītības pētījumu rezultātiem, Latvijas un Somijas gadījums

Abstract

Šajā kvalitatīvajā pētījumā tiek apskatīta zinātnes komunikācijas teorija, kā arī zinātnes komunikācija praksē starp pētniekiem un politikas veidotājiem Latvijā un Somijā. Pētījuma empīrisko bāzi veido 2 intervijas ar politikas veidotājām no Latvijas, kā arī 1 intervija ar politikas veidotāju no Somijas. Zinātnes komunikācija ir apskatīta teorētiskajā literatūrā, kā arī praksē, pārskatot Latvijas un Somijas medijos publicētos materiālus par OECD PISA pētījumu. Secināms, ka politikas veidotāji gan Latvijā, gan Somijā augsti vērtē sadarbību ar pētniekiem. Politikas veidotāji izrāda interesi veidot vēl ciešāku sadarbību ar pētniekiem, kā arī norāda, kāda zinātnes komunikācijas forma būtu palīdzoša viņu ikdienas darbā. Gan Latvijas, gan Somijas gadījumā zinātnes komunikācijas situācijai ir kopīgas iezīmes, bet piemīt arī sava specifika. Latvijas gadījumā ir novērojama vēlme veicināt ciešāku sadarbību un zinātnes komunikācijas kvalitāti starp pētniekiem un politikas veidotājiem. Tajā pašā laikā atklājas, ka starp abām grupām ir jāveicina uzticības veidošanos. Somijā raksturīgas zinātnes komunikāciju atbalstošas organizācijas, kā arī universitātēs pētniekiem ir pieejams komunikācijas speciālistu atbalsts, tomēr respondente minēja, ka būtu nepieciešams stingrāk iestrādāt regulējumos politikas veidotāju un pētnieku sadarbību. Zinātnes komunikācija notiek salīdzinoši aktīvi arī Somijas laikraksto.

This qualitative study examines science communication theory as well as science communication in practice between researchers and policy makers in Latvia and Finland. The empirical basis of the study consists of 2 interviews with policy makers from Latvia and 1 interview with a policy maker from Finland. Science communication is discussed in the theoretical literature as well as in practice by reviewing the media coverage of the OECD PISA study in Latvia and Finland. It can be concluded that policy makers in both Latvia and Finland value cooperation with researchers. Policy makers show interest in developing even closer cooperation with researchers and indicate what form of science communication would be helpful in their daily work. Both in Latvia and in Finland, the situation of science communication has common issues but also its own specificities. In the case of Latvia, there is a desire to foster closer cooperation and quality of science communication between researchers and policy makers. At the same time, it is clear that trust between the two groups needs to be fostered. Finland is characterised by organisations that support science communication, and researchers have access to support from communication specialists at universities, but the respondent mentioned the need for stronger regulation of cooperation between policy makers and researchers. Science communication is also relatively active in Finnish newspapers.