Greizsirdības saistība ar sociālo salīdzināšanu sociālajos medijos 18-35 gadus veciem pieaugušajiem

Abstract

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai sociālajos medijos pieejamais saturs ietekmē izjustās greizsirdības intensitāti un sociālās salīdzināšanas paradumus, kā arī noskaidrot, vai pastāv pozitīva saistība starp greizsirdību un sociālās salīdzināšanas tendencēm sociālajos medijos. Pētījumā piedalījās 102 dalībnieki, no kuriem 58 dalībnieki tika iedalīti eksperimentālajā grupā un 44 – kontrolgrupā. Eksperimentālās grupas dalībnieki tika pakļauti eksperimentālai ekspozīcijai, kas sastāvēja no trīs stimulmateriāliem – sociālo mediju vietnē Instagram publicētiem attēliem ar tā paša dzimuma pārstāvi. Kontrolgrupa šādu stimulmateriālu nesaņēma. Pētījumā tika izmantotas divas aptaujas: Multidimensionālā greizsirdības skala (Multidimensional jealousy scale (MJS); Pfeiffer & Wong, 1989), kas ir sākotnēji daļēji adaptēta 2003.gadā N.Ņemirovas-Vilcānes bakalaura darbā; Sociālā salīdzinājuma Facebook vidē aptauja (Sondors, 2021). Aptaujas aizpildīja visi pētījuma dalībnieki – eksperimentālā grupa pēc eksperimentālās manipulācijas un kontrolgrupa pēc sociodemogrāfisko jautājumu izpildes. Eksperimentālā grupa, salīdzinot ar kontrolgrupu, uzrādīja statistiski nozīmīgi augstākus kopējās un kognitīvās greizsirdības rādītājus. Sociālā salīdzinājuma novērtējumā neuzrādījās statistiski nozīmīgas atšķirības starp abām grupām. Kopējās greizsirdības līmenis kontrolgrupā bija pozitīvi saistīts ar kopējo sociālo salīdzinājumu un augšupejošo sociālo salīdzinājumu. Eksperimentālajā grupā neuzrādījās neviena statistiski nozīmīga saistība starp greizsirdību un sociālo salīdzinājumu. Pētījuma rezultāti parāda, ka sociālajos medijos pieejamais saturs var palielināt izjustās greizsirdības intensitāti un kognitīvās greizsirdības rādītājus, taču ne sociālā salīdzinājuma rādītājus. Pozitīva saistība starp greizsirdību un sociālo salīdzinājumu parādās, ja cilvēkiem nav bijusi saskarsme ar sociālo mediju satura ekspozīciju.

The aim of the study is to determine whether the available content on social media influences the intensity of jealousy and social comparison habits, as well as to ascertain whether a positive relationship exists between jealousy and social comparison tendencies on social media. 102 participants participated in the study, of whom 58 participants were assigned to the experimental group and 44 - to the control group. Participants in the experimental group were subjected to an experimental exposure comprising three stimulus materials—images of individuals of the same gender posted on the social media platform Instagram. The control group did not receive such stimulus material. Two questionnaires were used in the study: Multidimensional jealousy scale (MJS) (Pfeiffer, & Wong, 1989), which was initially partially adapted in 2003 in N.Nemirova-Vilcāne's bachelor's thesis; Social comparison in Facebook scale (Sondors, 2021). All participants in the study completed the questionnaires—the experimental group after the experimental manipulation and the control group after responding to sociodemographic questions. Compared to the control group, the experimental group exhibited statistically significantly higher total and cognitive jealousy scores. The assessment of social comparison revealed no statistically significant differences between the two groups. Levels of overall jealousy in the control group were positively correlated with overall social comparison and upward social comparison. No statistically significant associations between jealousy and social comparison were found in the experimental group. The results of the study show that the available content on social media can increase the intensity of jealousy and cognitive jealousy, but not social comparison scores. A positive correlation between jealousy and social comparison emerges when individuals have not been exposed to social media content.