Dzimuma pašstereotipizācijas ietekme uz neatrisināmu matemātisku un verbālu uzdevumu pildīšanas ilgumu sievietēm un vīriešiem

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā dzimuma pašstereotipizācija ietekmēs pūles jeb laiku, kas tiks veltīts neatrisināmu matemātisku un verbālu uzdevumu veikšanai sievietēm un vīriešiem. Pētījuma izlase sastāvēja no 114 dalībnieki, kas tika sadalīti četrās grupās: kontroles grupa sievietēm, kontroles grupa vīriešiem un eksperimentālā grupa (pašstereotipa aktivācijas grupa) sievietēm, un eksperimentālā grupa (pašstereotipa aktivācijas grupa) vīriešiem. Pētījumā tika veikts eksperimements ar 2 x 2 x 2 faktoriālu dizainu, dzimums (sieviete vai vīrietis) x grupa (kontroles/eksperimentālā-dzimuma pašstereotipa aktivizācija)x neatrisināms uzdevums (verbāls un matemātikas). Pirmie divi faktori (dzimums un dzimuma stereotipa aktivizācija) ir starpgrupu faktori, pēdējais faktors (neatrisināms uzdevums) ir iekšgrupas faktors. Dzimuma pašstereotipizācija neietekmē laiku, ko cilvēki velta neatrisināmam matemātikas un neatrisināmam verbālam uzdevumam.

The study aimed to investigate how gender self-stereotyping affects the effort/time spent on unsolvable mathematical and verbal tasks for women and men. The study sample consisted of 114 participants divided into four groups: a control group for women, a control group for men and an experimental group (self-stereotype activation group) for women and an experimental group (self-stereotype activation group) for men. The experiment had a 2 x 2 x 2 factorial design gender (female or male) x group (control/experimental-gender self-stereotype activation)x unsolvable task (verbal and math). The first two factors (gender and activation of the gender stereotype) are between-group factors, the last factor (unsolvable task) is an within-group factor. Gender self-stereotyping does not affect the amount of time people spend on unsolvable math and verbal tasks.