Perfekcionistiskās sevis reprezentēšanas un perfekcionistisko kognīciju saistība ar indivīda psiholoģisko labklājību

Abstract

Pētījuma mērķis bija atklāt, kādas saistības pastāv starp perfekcionistisko sevis reprezentēšanu un tās apakšskalām, perfekcionistiskajām kognīcijām un psiholoģisko labklājību un tās apakšskalām, balstoties galvenajās mūsdienu zinātnisko pētījumu atziņās. Pētījumā piedalījās 118 respondenti (86% sievietes, 13% vīrieši un 1% cits), kuru vidējais vecums - 39 gadi. Datu atspoguļošanai tika izmantotas trīs pašnovērtējuma aptaujas: Perfekcionistiskas sevis reprezentēšanas skala (Perfectionistic Self-Presentation Scale, Hewitt, P.L.Flett, G.L.Sherry, S.B., Habke, M., Parkin, M., et al., 2003), Perfekcionistisko kognīciju skala (Perfectionistic Cognitions Inventory-10, Hill, A. P., & Donachie, T., 2019) un Riffas psiholoģiskās labklājības aptauja (Scale of Psychological Well-Being, Ryff, 1989). Pētījuma rezultāti atklāja, ka pastāv statistiski nozīmīgas pozitīvas saistības starp perfekcionistisko sevis reprezentēšanu un perfekcionistiskajām kognīcijām, kā arī, pastāv statistiski nozīmīgas negatīvas saistības starp perfekcionistisko sevis reprezentēšanu, perfekcionistiskajām kognīcijām un psiholoģisko labklājību. Visas perfekcionistiskās sevis reprezentēšanas apakšskalas bija statistiski nozīmīgi pozitīvi saistītas ar perfekcionistiskajām kognīcijām, savukārt statistiski nozīmīgi negatīvi saistītas ar divām no psiholoģiskās labklājības apakšskalām (prasmēm īstenot savas vajadzības un sevis akceptēšnau). Mazāk ciešas, bet statistiski nozīmīgas negatīvas saistības atklājās starp dzīves mērķa izjūtu, personības izaugsmi un nepilnību neizrādīšanu un nepilnību neatklāšanu. Kā būtiski psiholoģiskās labklājības iznākumu prognozētāji atklājās nepilnību neizrādīšana un respondentu izglītības līmenis (prognozē 21% variāciju), ar statistiski nozīmīgām atšķirībām starp bakalaura un maģistra līmeņa grupām.

The study aimed to investigate whether there are correlations between perfectionistic self-representation and its subscales, perfectionistic cognitions, and psychological well-being, and its subscales, based on the main findings in the latest research. The study sample consisted of 118 respondents (86% women, 13% men, and 1% other), and the mean age was 39 years. The current study used three research methods to reflect the data: Perfectionistic Self-Presentation Scale (Hewitt, P.L.Flett, G.L.Sherry, S.B., Habke, M., Parkin, M., et al., 2003), Perfectionistic Cognitions Scale ( Perfectionistic Cognitions Inventory-10, Hill, A. P., & Donachie, T., 2019) and Ryff's Psychological Well-Being Survey (Scale of Psychological Well-Being, Ryff, 1989). The study found a statistically significant positive correlation between perfectionistic self-representation and perfectionistic cognitions, and a statistically significant negative relation between perfectionistic self-representation, perfectionistic cognitions, and psychological well-being. All perfectionistic self-representation subscales were statistically significantly positively related to perfectionistic cognitions, while statistically significant negative correlations - with two psychological well-being subscales (Environmental Mastery and Self-Acceptance). A weaker but still statistically significant negative correlations were found between purpose in life, personal growth, and non-display of imperfections, non-disclosure of imperfections. Non-display of imperfections and respondents' educational level emerged as significant predictors of psychological well-being outcomes (predicting 21% of the variance), with statistically significant differences between undergraduate and master groups. Keywords: Perfectionism, Perfectionistic Self-Representation, Perfectionistic Cognitions, Psychological Well-Being