Topošo pieaugušo dzīvesspēka, trauksmes simptomu un ēšanas uzvedības saistības

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot dzīvesspēka, trauksmes simptomu un ēšanas uzvedības saistības topošo pieaugušo vecumā. Pētījuma izlasi veido 246 indivīdi vecumā no 18 līdz 29 gadiem (M=23,68 gadi; SD=3,07), no tiem 141 sieviete (M=23,78 gadi; SD=3,16) un 105 vīrieši (M=23,54 gadi; SD=2,94). Pētījumā tika izmantotas sekojošas metodes: Dzīvesspēka aptauja pieaugušajiem (Resilience Scale of Adults (RSA); Hjemdal et al., 2001; Friborg et al., 2005), Trauksmes stāvokļa – iezīmes aptauja (State – Trait Anxiety Inventory (STAI), Spilberger, 1983) un Ēšanas uzvedības modeļu aptauja (Eating Behaviour Patterns Qestionnaire (EBPQ); Schlundt, Hargreaves, & Buchowski, 2003). Pētījuma rezultāti norāda uz to, ka paaugstinoties dzīvesspēka aizsargfaktoriem, tiek novērots zemāks trauksmes līmenis un mazāka iespēja izvēlēties dažādus neadaptīvus ēšanas modeļus. Sieviešu grupā dzīvesspēka un tā aizsargfaktoru, kas saistīti ar uztverto nākotnes perspektīvu un strukturētības novērtējumu, rādītāji ir augstāki nekā vīriešu grupā. Tāpat arī zemu tauku satura produktu lietošana sieviešu grupā ir izteiktāka nekā vīriešu grupā, savukārt uzkodu lietošanas un tradicionālās ēšanas modeļos vīriešu grupā novērojami augstāki vidējo rangu rādītāji nekā sieviešu grupā. Statistiskās regresijas analīze liecina, ka dzīvesspēka kopējais rādītājs nav statistiski nozīmīgs ēšanas uzvedības modeļu prognozētājs, tomēr atsevišķas dzīvesspēka aizsargfaktoru grupas modeļos uzrāda statistiski nozīmīgu ietekmi uz ēšanas uzvedības modeļu izvēli. Tajā pat laikā trauksme kā pastāvīgs vai situatīvs faktors ietekmē katru no ēšanas uzvedības modeļa prognozēm. Iegūtie rezultāti palīdz labāk izprast sakarības starp dzīvesspēku, trauksmes simptomiem un ēšanas uzvedības modeļiem, tajā skaitā pa dzimumiem, kā arī ēšanas uzvedības modeļu izvēli ietekmējošos faktorus, kurus var izmantot turpmāko pētījumu veikšanai.

The aim of the study was to investigate the relationship between resilience, anxiety symptoms and eating behavior in emerging adults. The research sample consists of 246 individuals aged between 18 and 29 years (M=23.68 years; SD=3.07), of which 141 women (M=23.78 years; SD=3.16) and 105 men (M= 23.54 years; SD=2.94). The following methods were used in the study: Resilience Scale of Adults (Hjemdal et al., 2001; Friborg et al., 2005), State – Trait Anxiety Inventory (Spilberger, 1983) and the Eating Behavior Patterns Questionnaire (Schlundt, Hargreaves, & Buchowski, 2003). The results of the study indicate that when the protective factors of resilience increase, a lower level of anxiety is observed and a lower chance of choosing different maladaptive eating patterns is observed. In the group of women, the indicators of resilience and its protective factors related to the perceived future perspective and evaluation of structuredness are higher than in the group of men. Likewise, the use of low-fat products is more pronounced in the female group than in the male group, while in the patterns of snacking and traditional eating patterns, the male group has higher average rankings than the female group. Statistical regression analysis shows that the overall indicator of resilience is not a statistically significant predictor of eating behavior patterns, however, individual groups of protective factors of resilience in the models show a statistically significant effect on the choice of eating behavior patterns. At the same time, anxiety as a constant or situational factor affects each of the predictions of the eating behavior model. The obtained results help to better understand the relationships between resilience, anxiety symptoms and eating behavior patterns, including by gender, as well as the factors influencing the choice of eating behavior patterns, which can be used for future research.