Profesionālo sportistu bērnības vardarbības pieredzes trenera-sportista attiecībās un to saistība ar pašnovērtēto attiecību kvalitāti, depresijas, trauksmes, stresa rādītājiem pieaugušo vecumā

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda saistība pastāv starp profesionālo sportistu bērnības vardarbības pieredzēm sportā un trenera-sportista pašnovērtēto attiecību kvalitāti, kā arī depresijas, trauksmes, stresa rādītājiem pieaugušo vecumā. Tika veikts korelāciju pētījums tiekot izmantotai Depresijas, trauksmes un stresa aptaujai (DASS21, Lovibond & Lovibond, 1995, adaptācija latviešu valodā Vanags & Raščevska, 2015) stresa, trauksmes un depresijas rādītāju noteikšanai; Vardarbības pret sportistiem aptaujas trenera skala (VTAQ-C, Parent et al., 2019, adaptācija latviešu valodā šī darba ietvaros) pret sportistiem vērstās bērnības vardarbības pieredzes norādīšanai; Trenera-sportista attiecību aptauja (CART-Q, Yang & Jowett, 2012, adaptācija latviešu valodā šī darba ietvaros), sportistu attiecību kvalitātes ar savu treneri novērtēšanai. Pētījuma izlase sastāvēja no 53 profesionāliem sportistiem vecumā no 18 līdz 52 gadiem, kuri bija sasnieguši 18 gadu vecumu (29 vīrieši, 54,72%, 23 sievietes, 43,40% un 1 respondents, kurš nevēlējās norādīt dzimumu, 1,89%). Pētījuma hipotēzes daļēji apstiprinājās, psiholoģiskai vardarbībai un pamešanai novārtā bērnībā statistiski nozīmīgi saistoties ar augstāku depresijas, trauksmes, stresa līmeni pieaugušo vecumā, seksuālai vardarbībai statistiski nozīmīgi saistoties ar augstākiem stresa rādītājiem pieaugušo vecumā, kā arī trenera domām un jūtām pret sportistu bērnībā statistiski nozīmīgi saistoties ar fiziskās, psiholoģiskās un pamešanas novārtā pieredzi. Atslēgas vārdi: vardarbība bērnībā, trenera-sportista attiecības, pašnovērtēto attiecību kvalitāte, depresija, trauksme, stress, profesionāli sportisti

The purpose of this research was to explore the possible relations between professional athletes childhood experiences of violence in sports and self assessed coach-athlete relationship quality, as well as depression, anxiety, and stress rates in adulthood. In order to clarify the relationship, a correlational research was conducted using the Depression, Anxiety and Stress Questionnaire (DASS21, Lovibond & Lovibond, 1995, adaptation in Latvian Vanags & Raščevska, 2015) to determine stress, anxiety and depression rates; The Violence Towards Athletes Questionnaire coach scale (VTAQ-C, Parent et al., 2019, adaptation in Latvian within the scope of this work) for indicating the experience of childhood violence against athletes; The Coach-Athlete Relationship Questionnaire (CART-Q, Yang & Jowett, 2012, adaptation in Latvian within the framework of this work), for the evaluation of the nature of the coach-athlete relationship. The research sample consisted of 53 professional athletes at the age of 18–52, which had reached the age of 18 (29 males, 54,72%, 23 females, 43,40%, and 1 respondent who did not wish to specify gender, 1,89%). The research hypotheses were partially confirmed, psychological abuse and neglect in childhood being statistically significantly associated with higher levels of depression, anxiety, and stress in adulthood, sexual abuse being statistically significantly associated with higher levels of stress in adulthood, as well as the coach's thoughts and feelings towards the athlete being statistically significantly associated with physical, psychological and neglect experiences in childhood. Key words: childhood violence, coach-athlete relationship, self-assessed relationship quality, depression, anxiety, stress, professional athletes